RĪGA, 13 maijs — Sputnik. ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošana Eiropā un krīze Ukrainā savā starpā nav saistītas, ceturtdien brīfingā paskaidroja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, informē RIA Novosti.
"Es pat nesaprotu, kurā posmā tika apvienotas abas šīs problēmas. Pretraķešu aizsardzības problēma un Ukrainas iekšējā krīze – divi dažādi jautājumi. Protams, es saprotu, ka pasaulē viss ir saistīts, taču šeit ir divas dažādas problēmas. Centieni risināt pretraķešu aizsardzības sistēmas jautājumu rit jau ilgus gadus. Darbs tiek veikts politiskajā, militāri politiskajā, militāri tehniskajā un ekspertu sabiedrības līmenī," – Marija Zaharova atbildēja uz jautajumu par to, vai uz līdztiesību balstītās Krievijas iniciatīvas ir uzsāktas ilgu laiku pirms krīzes Ukrainā.
Zaharova paskaidroja, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas problēmai jau gadu desmitiem veltītas dažādas publikācijas presē. Viņa uzsvēra, ka saiknes meklējumi starp amerikāņu PRA un Ukrainas krīzi ir "mēģinājums novirzīt darbu kļūdainās sliedēs."
Brīfinga laikā tika skarts arī Krimas pussalas teritoriālās piederības jautājums. Marija Zaharova pavēstīja klātesošajiem, ka Maskava jautājumu par Krimas statusu uzskata par slēgtu.
"Atļaušos pastāstīt anekdoti, kas šajā gadījumā man šķiet ļoti piemērota. Kad plaši pazīstamais Ukrainas vadītājs vērsās ar lūgšanu pie Tā Kunga: "Palīdzi atgriezt Krimu", viņam atbildēja: "Krimu jūs jau esat atgriezuši, vēl tikai parāds jāatdod," – ar šādiem vārdiem Zaharova komentēja Eiropas Parlamenta rezolūciju Krimas jautājumā.
Krievijas ārlietu ministrijas pārstāve uzsvēra, ka Krima ir Krievijas Federācijas teritorija, un jebkādi centieni jebkādā EP līmenī vai mēģinājumi vest uz Eiropas galvaspilsētām kaut kadas kartes, uz kurām ar roku uzvilkta robeža, ir tikai laika, naudas un spēku velta tērēšana. "Šis jautājums ir slēgts un netiks apspriests," – piebilda Marija Zaharova.
Krima atgriezās Krievijas sastāvā saskaņā ar 2014. gada martā organizētā referenduma rezultātiem, kurā absolūts vēlētāju vairājums balsoja par pussalas iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendumu Krimas varas pārstāvji organizēja pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī, kad pie varas valstī nāca ar nacionālistiskajiem, tostarp arī rusofobajiem spēkiem solidāri politiķi.
Ukraina vēl joprojām uzskata, ka Krima ir tās teritorija, kurā valda okupācija. Krievijas ĀM ir vairākkārt uzsvērusi, ka Krimas iedzīvotāji ir pasludinājuši savu gribu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem. Viņi balsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā, un Krievija pieņēma šo lēmumu – realitāti, ar kuru ir jārēķinās.
