RĪGA, 16. marts — Sputnik. Pirms diviem gadiem lielākā daļa iedzīvotāju piekrita Sevastopoles un Krimas iekļaušanai Krievijas sastāvā. Atkalapvienošanos ar Krieviju 2014. gada 16. martā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.
No 2015. gada sākuma Krimā un Sevastopolē sāka darboties brīvās ekonomiskās zonas. Krimas un Sevastopoles ekonomika tika integrēta ar kontinentālo Krieviju tirdzniecības un enerģētiskās blokādes rezultātā no Ukrainas puses. Pašlaik tiek nodrošināta enerģijas padeve no Kubaņas.
Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī, kad pie varas nāca ar nacionālistiem un rusofobiem solidāri politiķi. Ukraina joprojām uzskata Krimu par savu teritoriju, ko okupējusi cita valsts. Krimas iedzīvotāju gribas izpaudumu neatbalstīja arī rietumvalstis, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju un Krimas reģionu.
Sankcijas "okupācijas dēļ"
Krimas iekļaušanas Krievijas sastāvā otrās gadadienas priekšvakarā ASV valsts departaments ir publicējis paziņojumu, kurā solīja, ka sankcijas paliks spēkā, līdz pussala tiks "atdota Ukrainai".
"Mēs nepieļausim robežu pārveidošanu XXI gadsimtā. Ar Krimu saistītās sankcijas paliks spēkā, kamēr turpinās okupācija. Mēs atkārtoti aicinām Krieviju pārtraukt Krimas okupāciju un atgriezt Krimu Ukrainai," — teica Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastavā. Krievija pieņēmusi šo izvēli un lēmumu — tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās.
Rīga — Simferopole
Latvijas ĀM nesen aicināja valsts iedzīvotājus atturēties no braucieniem uz Krimas pussalu, apgalvojot, ka šajos apstākļos nevar nodrošināt ceļotājiem konsulāro palīdzību reģionā.
Balstoties uz spēkā esošajiem Ukrainas normatīvajiem aktiem, Latvijas ārlietu resors atgādināja par likumā noteikto atbildību neatļautas Ukrainas robežas šķērsošanas gadījumā.
