RĪGA, 21. marts — Sputnik, Marina Petrova. Te vieni, te otri cenšas pārvilināt savā pusē sabiedrību, visiem ir savi argumenti: vieni runā par drošību, otri – par mākslu. Kura puse gūs pārsvaru?
Signāli
Jau pagājušā gada pavasarī parādījās pirmie mājieni par to, ka cirka ēku nekādi nevaram saukt par drošu. Tolaik elektrotīklu bojājuma rezultātā izcēlās ugunsgrēks, kas izplatījās 120 kvadrātmetru platībā. Cirka vadība aprēķināja, ka remonts izmaksās 350 tūkstošus eiro un iesniedza tāmi Kultūras ministrijā. Taču jau pēc dažiem mēnešiem ar negaidītu informāciju nāca klajā Pēteris Druķis, Būvniecības valsts kontroles biroja direktors. Tolaik atjaunotā aģentūra pārbaudīja sabiedriskās ēkas Rīgā. Jautājumi par būvju drošību radās pēc traģēdijas tirdzniecības centrā Maxima. Valdība vispirms atjaunoja valsts inspekciju un pēc tam sāka pārbaudīt visas sabiedriskās ēkas.
Pārbaudes gaitā izrādījās, ka pati nedrošākā Rīgā ir cirka ēka. Dažas dienas vēlāk noskaidrojās, ka inspektori pieprasa apturēt ēkas ekskpluatāciju. Informācija par to tika sniegta ēkas īpašniekam – Kultūras ministrijai. Eksperti norādīja, ka 1880. gadā celtā cirka ēka nav remontēta jau aptuveni 50 gadus. Problēmu novēršanai tika doti divi mēneši. Cirka direktore Lolita Lipicka iebilda: ēka ir droša, RTU speciālisti reizi desmit gados pārbauda kupolu, un problēmas iespējamas tikai piebūvēs. Valsts kontroles biroja speciālistiem nebija nekādu iebildumu par kupola stāvokli, toties viņi atzīmēja, ka nav drošas tribīnes un ēkas fasādes siena. Kultūras ministrija atvēlēja līdzekļus tehniskās apsekošanas darbiem. Rezultātā noskaidrojās, ka nedroša ir ēkas daļa, kas pavērsta pret Merķeļa ielu, un apmeklētājus tajā laist nevar. Taču tas netraucē māksliniekiem uzstāties, un skatītājiem – skatīties, jo tribīnes un arēna atrodoties citā ēkas daļā. Vajagot tikai no fasādes sienas noņemt trolejbusu elektrības līnijas. Kultūras ministrija piešķīra līdzekļus arī šiem nolūkiem.
Šķiet, Būvniecības valsts kontroles birojs bija apmierināts ar veikto darbu un jau septembrī atļāva izmantot cirka ēkas drošo daļu (izņemot to, kas atrodas pie fasādes sienas). Taču decembrī ierēdņi no jauna brīdināja: ja cirks nepierādīs, ka ēkas stāvoklis ir uzlabojies, to nāksies slēgt. Pienāca Kultūras ministrijas kārta brīnīties – pirms pusgada taču bija apmaksāti visi pieprasītie darbi un apsekojums. Februārī Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis no jauna paziņoja, ka ēka nav droša un tā esot jāslēdz, turklāt publiskotā informācija par problēmu likvidāciju patiesībai neatbilst.Šodien, kad cirks jau ir slēgts, tā direktore Lolita Lipicka norāda, ka ierēdņa sniegtā informācija ir būtiski kaitējusi cirkam un nodarījusi finansiālos zaudējumus.
"Mums ir tāda brīnumaina iestāde — Būvniecības valsts kontroles birojs, kas tika izveidots kā augstākā iestāde, kas kontrolē šo nozari. Biroja vadītājs ar sabiedrību un medijiem kontaktējas fantastiski. Šīs saziņas pamatā ir cirks, kas pirms slēgšanas tika iznīcināts finansiāli. Neatkarīgi no tā, ko raksta iestādes vadītājs, rodas iespaids, ka Pēteris Druķis vairāk nekā pusgadu sēž medijos ar informāciju par to, cik bīstams esot cirks. Mutiski viņš saka: neejiet uz cirku, tas ir bīstami, ēka var sabrukt. Avīzēm biroja vadītājs stāsta, ka fasāde turas tikai uz kāpņu rēķina. Kultūras ministrija bija spiesta organizēt ārkārtas apspriedi ar vadošajiem specialistiem, lai noskaidrotu situāciju un pieņemtu lēmumu. Rezultātā izrādījās, ka Druķis to paziņojis tāpat vien," – Sputnik stāsta Lolita Lipicka.
Vai Rīgas dome arī ir vainīga?
Strīdā tika pielikts trekns punkts. Tas notika Pētera Druķa un kultūras ministres Daces Melbārdes brīfingā šī gada februāra sākumā. Ministre paziņoja, ka cirks tiek slēgts – lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz biroja veiktajiem apsekošanas darbiem. Pēteris Druķis norādīja, ka cirka ēkas stāvoklis kopš pirmo pārbaužu laika ir tikai pasliktinājies. Tagad bīstama ir ne vien fasāde, bet arī tribīnes un kupola nesošās konstrukcijas.
Cirka direktore iebilda, ka ēkas stāvoklis pasliktinājies trolejbusu līniju dēļ – jau trīs gadus Rīgas cirks ir lūdzis pilsētas domi noņemt tos no fasādes, tomēr Rīgas dome atteicās veikt darbus. Vasarā, kad problēmai uzmanību pievērsa būvniecības eksperti, pašvaldība piekrita darbu veikšanai. Izrādījās, ka nav nemaz tik vienkārši noņemt vadus. "Nosūtījām attiecīgu vēstuli pašvaldībai, norādījām, ka esam gatavi jebkurā brīdī noņemt vadus saskaņā ar biroja prasību nekavējoties noņemt šos vadus, tikai pasakiet, kur mums tos likt, — stāsta cirka direktore. – Ministrija pat atrada budžetā nepieciešamos līdzekļus – 70 tūkstošus. Transportniekiem vajadzēja sastādīt projektu, budžetu, noformēt iepirkumu un sastādīt līgumu. Tā kā tur viss atrodas uz ielas, kur atrodas arī transporta mezgls, nāksies uzstādīt divus stabus. Lai tos uzstādītu un ieraktu zemē, darbi ir jāsaskaņo ar pilsētas celtniecības pārvaldi. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā projekts un viss jāsaskaņo vismaz ar 20 organizācijām, kam zem zemes izvilktas komunikācijas. Es pati biju gatava kaut vai turpat uz vietas nogriezt tos vadus un pakārt pie kokiem."
Lolita Lipicka vēl joprojām nepiekrīt valsts būvniecības ekspertu slēdzieniem: "Mēs paliekam pie sava – lēmums bija nepamatots. Būvdarbu eksperti regulāri pārbauda Rīgas cirka ēku, jo tai ir, pirmkārt, sabiedriska, otrkārt – vēsturiska nozīme un, treškārt, tai ir unikālas XIX gs. konstrukcijas. Vērā jāņem arī mūsu darba specifika: daudz dažādu atrakciju, kas saistītas ar drošību. Tāpēc uzskatām, ka lēmumam nav pamata. Iznāca tā, ka (Druķis – red.piez.) vienkārši atnāca, paskatījās un izlēma."
Tagad ēka tiks iekonservēta, lai nostiprinātu fasādes sienu. "Šī siena kļuva par cirka slēgšanas galveno iemeslu. Tā ir atdalījusies no ēkas un nedaudz balstās uz kapnēm. Mēs nevaram apgalvot, ka situācija būtu tik bīstama, ka mums nāktos slēgt Merķeļa ielu. Vispirms ir pēc iespējas ātrāk jānostiprina šī siena. Taču pašā ēkā problēmas rada tribīņu un jumta nesošās konstrukcijas, " – atzina Damme.
Pie visa vainīgas tiesas?
Viena lieta visā šajā stāstā tomēr ir nesaprotama: kāpēc visas puses gaidīja pēdējo brīdi, kad cirku var glābt tikai slēdzot un iekonservējot tā ēku? Kāpēc neviens necēla trauksmi agrāk? "Arī agrāk tika veikta ēkas tehniskā apsekošana, taču ne no mūsu biroja vai Rīgas Būvniecības pārvaldes puses, bet gan pēc paša cirka iniciatīvas. Jau agrāk speciālisti noteica termiņu – tas bija 2009. gads, ja nekļūdos, kad jāveic Rīgas cirka ēkas atjaunošana. Viņi atsevišķi pārbaudīja konstrukcijas cirka iekšienē un kupola izturību, zem kura tiek demonstrēti triki. Nekādas problēmas netika konstatētas. Arī pašlaik šajā jautājumā nav nekādu problēmu. Tāpēc daļa cirka ēkas ir normālā stāvoklī, bet citviet gandrīz visur ir problēmas," – paskaidroja Damme.
Valsts birojs, kura uzdevumos iekļauta sabiedrisko ēku kontrole, strādā pavisam nesen, – tas tika atjaunots pēc traģēdijas Zolitūdē. Agrāk par celtniecības kvalitāti atbildēja tikai Būvniecības pārvalde. Kā noskaidrojās, tai pat nebija tiesību kaut ko pārbaudīt jau funkcionējošos sabiedriskajos objektos, kur nu vēl izdarīt secinājumus par to, ka tie būtu jāslēdz.
"Par savu īpašumu vienmēr atbildīgs ir īpašnieks. Līdz 2014. gada 1. oktobrim, kad tika pieņemts jaunais likums par būvdarbiem un publisko ēku stāvokļa kontroles funkcija tika uzticēta Būvniecības valsts kontroles birojam, neviena iestāde nevarēja iejaukties ekspluatācijā nodoto publisko ēku kontrolē. Mēs no savas puses varējām veikt pārbaudes tikai gadījumā, ja saņēmām sūdzību, piemēram, no iedzīvotājiem. Cik atceros, par cirku sūdzības neesam saņēmuši. Lai nu kā, Rīgas Būvniecības pārvalde arī pašlaik neveic sabiedriskas nozīmes ēku tehniskā stāvokļa padziļinātas pārbaudes. To veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Agrāk to nācās darīt pašiem ēku īpašniekiem. Kopš 2014. gada Rīgas Būvniecības pārvaldei ir tiesības veikt ekspluatācijā nodotu dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa padziļinātas pārbaudes," – Sputnik pastāstīja Rīgas Būvniecības pārvaldes sabiedrisko sakaru projektu vadītāja Ilze Žuka.
Citiem vārdiem sakot, kontrolēt cirka ēkas stāvokli vajadzēja Kultūras ministrijai. Dace Melbārde norādīja, ka KM savus pienākumus ir veikusi, taču nav varējusi veikt kapitālus ieguldījumus, jo neviens nav precīzi zinājis, kam tieši pieder cirks un tā zemes gabals. Tas ir vēl viens ļoti neskaidrs stāsts: 23 gadus valsts tiesājās ar privātpersonām, kas pretendēja uz vērtīgo īpašumu. No vienas puses – Kultūras ministrija, no otras – Sarmīte Bīviņa un Vilhelmīne Mangale. Šodien cirka direktore Lolita Lipinska uzskata, ka valsts būvuzraudzības ierēdņu uzbrukumi ir saistīti tieši ar šo tiesvedību.
"Daudziem iedzīvotājiem un pašiem cirka darbiniekiem pastāvīgi saglabājas aizdomas, ka tendenciozie paziņojumi ir saistīti ar to, ka valsts Kultūras ministrijas personā un Rīgas cirka personā vairāk nekā 20 gadus tiesājās par to, ka uz cirku pretendēja sakarā ar likumu par denacionalizēto nekustamo īpašumu atgriešanu. Reālie pretendenti, kas spēja vairāk nekā 20 gadus ieguldīt līdzekļus tiesvedībā, paliek aiz kadra, tāpēc ir grūti pateikt, kas tie tādi ir, — stāstīja Lolita Lipinska. – Tikai pēdējos gados kļuva skaidrs, ka Kultūras ministrija tiesas procesā ir izcīnījusi uzvaru, un cirka ēka atgriezās tās pārziņā. No šī brīža kādam gribējās mūs padzīt no šejienes, lai cirka te nebūtu."
Sabiedrībā tiek vākti paraksti par cirka saglabāšanu. Kultūras ministrijai nav iebildumu: cirkam ir jāstrādā. Jautājums ir tikai – kur? Pēc būtības atliek tikai sliet telti virs galvas. Rīgas dome jau ir gatava atvēlēt zemes gabalu Lucavsalā. Ir arī citi piedāvājumi. Taču cirka direktore uzskata, ka to būs grūti īstenot: Rīgas cirks nekad nav strādājis teltī. Tehnoloģijas nav zināmas, un faktiski nāksies visu apgūt no nulles. Taču izvēles māksliniekiem nav: ēkas remonts Merķeļa ielā ilgs vismaz piecus gadus.
