RĪGA, 11. marts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Atkal paklīdušas baumas par Rīgas cirka katastrofisko stāvokli, it īpaši pēc tam, kad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktors Pēteris Druķis intervijā laikrakstam Neatkarīgā pastāstījis, ka Rīgas cirka ēkas fasādes siena, kas iziet uz Merķeļa ielu, ir atdalījusies no ēkas, un turas tikai tapēc, ka balstās uz ārējām kāpnēm. Vai tas nozīmē, ka galvaspilsētas iedzīvotājiem ir jābaidās pat paiet garām cirka ēkai?
"Ja šī siena saņems papildu slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra," — skaidrojis Druķis. Viņš norādījis, ka nelaime var notikt arī tad, ja kaut kur uz ielas tiks norauti elektrības vadi, kas atsaitēti pie cirka ēkas sienas.
Sputnik lūdza BVKB pārstāvjus precizēt teikto. Birojā mūs nomierināja un paziņoja, ka pēc tam, kad atbilstoši Būvniecības likuma prasībām, tika konstatēta Rīgas cirka ēkas bīstamība, ēkas ekspluatācija tika aizliegta – birojs devis laiku trūkumu novēršanai līdz 2016. gada 1. decembrim. Atbilstoši likuma prasībām par ēkas nedrošību informēta arī pašvaldība.
Jautājumā par gājēju drošību Merķeļa ielā, mums pastāstīja, ka "šobrīd ēkas tehniskais stāvoklis neliecina, ka īpašniekiem jāveic kādas papildu darbības, lai novērstu apdraudējumu."
Vārdu sakot, gājējiem pagaidām nekas nedraud. Līdz šī gada 1. decembrim Rīgas cirka fasādes siena nesabruks, ir pārliecināts Būvniecības valsts kontroles birojs.
Rīgas cirks — visas Baltijas lepnums
"Mēs visi maksājam nodokļus, un tiem ir jābūt veltītiem kultūrai, nevis jānonāk ierēdņu kabatās. Jācenšas vismaz saglabāt kultūru, nevis sagraut. Šeit mēs redzam situāciju, ka Rīgas cirks, kam apritējis jau vairāk nekā gadsimts, īsts Baltijas lepnums, pēkšņi ir slēgts. Un to slēdz pats kultūras ministrs!" — savu sašutumu pauda igauņu šapito cirka direktors Viktors Ņikuļins un viņa kolēģe-dresētāja, kurus mēs nejauši satikām pie Rīgas cirka.
"Klīst runas par to, ka cirks vispār ir jāslēdz, jo tas nenes peļņu. Cirks nekad nenesīs peļņu, šeit biļešu cenas paaugstināt nedrīkst. Tas ir kultūras un tautas īpašums, tāpēc tam jāsaņem valsts dotācijas," — piezīmēja Viktors Ņikuļins.
"Pieņemsim, komisija ir ieradusies un atklājusi problēmu. Varbūt vajadzētu sastādīt aktu, un pēc tam lemt, kā to novērst? Šajā situācijā nav saprotams, kur radušās grūtības. Nekas nenotiek. Kura siena sabrūk? Nu, labi, nostiprināsim sienu – atliek tikai iesist divus pāļus un viss! Visu var nokārtot. Pavasarī Rīgas Cirkā bija komisija. Pārbaudīja. Piekāra atsvaru. Tas viss notika mūsu acu priekšā. Manēžu slēdza, izvērtēja kupolu, ķieģeļus piekarināja. Viss bija kārtībā. Citās valstīs ceļ cirkus un atbalsta tos, lai bērni redzētu dzīvu mākslu, dzīvus akrobātus, Latvijā, kā izrādās, ir otrādi — slēdz to, kas jau pastāv!" — uzsvēra Ņikuļins un viņa kolēģe.
70 000 eiro par vadiem
Kā jau ziņots, šā gada sākumā Rīgas cirks noslēdzis līgumu ar "Rīgas Satiksmi" par sabiedriskā transporta kontakttīkla enkuru noņemšanu no cirka ēkas fasādes un pārcelšanu uz citu vietu. Šīm projektam Kultūras ministrija atvēlējusi 70 000 eiro, un pašlaik rit projektēšanas darbi. Plānots, ka šī gada pirmajā pusē notiks cirka ēkas fasādes nostiprināšana.
Līgumu par šo darbu veikšanu Rīgas cirks noslēdzis ar SIA "Būvkore", kas līdz marta beigām izstrādās atbilstošu projektu.
Turklāt šī gada janvārī uzsākti projektēšanas darbi, lai novērstu cirka ēkas fasādes deformācijas risku. Taču darbus varēs veikt tikai pēc tam, kad no ēkas sienas tiks noņemts sabiedriskā transporta kontakttīkla enkurs. Bez tam līdz 1. decembrim ēkas saimniekam jāveic objekta konservācija, taču šī jautājuma risināšana vēl kavējas.
Atgādināsim, ka 11. februārī, kultūras ministre Dace Melbārde, pēc iepazīšanās ar BVKB slēdzienu, informēja, ka Rīgas cirka ēka ir bīstama cilvēkiem, un tās ekspluatācija nekavējoties ir jāpārtrauc.
