RIGA, 6. marts — Sputnik. Rīgas mērs Nils Ušakovs atzinīgi vērtē pašreizējo mācību procesu krievu valodā Latvijas skolās. Intervijā avīzei Latvijas Avīze viņš uzsvēra, ka pasreizējo apmācību procesu mazākumtautību skolās nekādā gadījumā nevajadzētu aiztikt.
Nevajag neko aiztikt
Intervijā mērs uzsvēris, ka Rīgā mazākumtautību skolu audzēkņi ļoti labi pārvalda latviešu valodu: viņi kārto eksāmenus kopā ar latviešu skolu audzēkļiem un uzrāda līdzīgus rezultātus. Bērni sarunājas latviešu valodā – centralizētā eksāmena rezultāti to acīmredzami apliecina.
"Plus viņi runā krieviski, angliski. Ar viņiem viss kārtībā. Tie ir Latvijas bērni, kas ieguvuši izglītību atbilstīgi izglītības standartiem, kaut daļa apmācības bijusi krieviski. Aiztikt šo sistēmu ir stulbākais, ko var izdomāt. Dzīvojam trauslā pasaulē, kur pilns ar problēmām, kas būs ar ES, ar bēgļiem, bet, es atvainojos, kaut kādiem kretīniem nevajadzētu ļaut iegūt politisko kapitālu uz bērnu rēķina," – paziņojis Ušakovs.
Agrāk Valsts valodas centrs uzsāka pārbaudi jautājumā par Ušakova uzrunu krievu valodā Uzvaras parkā 2015. gada 9. maijā. Šo pasākumu apmeklēja vairāki tūkstoši cilvēku. Atbildei Rīgas mērs pajokoja, teikdams, ka vēlas iesniegt sūdzību Valsts valodas centrā par vienu no Rīgas domē dzīvojošajiem kaķiem, kurš, pēc Ušakova domām, nepārvaldot latviešu valodu.
Rīga – Londona
"Vēsturiski iegājies, ka, nedod Dievs, ja ar vienu vārdu kādā filmā piemin mūsu valsti, visiem ir dikti liels iemesls satraukties. Zviedrs Holanders uztaisīja materiālu par Rīgas vieglas uzvedības sievietēm, sekoja virsraksti avīžu pirmajās lapās un dziļdziļas analīzes tālākajās, turklāt organizēja TV diskusiju sērijas," — atcerējās Ušakovs.
Februāra sākumā televīzijas kanāls BBC-2 laida ēterā filmu "Trešais pasaules karš: Komandpunktā", kuras scenārijā tika simulēts NATO un Krievijas konflikts. NATO valstis nostājas sabiedrotās pusē, kad Latvijas teritorijā iebrūk KF armija. Konflikta gaitā pasaulei draud nonāk kodolkarš. Sabiedrībā šovs izraisīja asas diskusijas.
Rīgas mērs intervijā piemin drošības jautājumus, kas sāpīgi skāruši Eiropu, it īpaši kontinenta rietumu daļu, ko spēcīgāk nekā pārējo pasauli pārpludinājuši bēgļi.
"Visā savienībā uzvirmojis jautājums – vai un kā tā saglabāsies, kad ir liela centrbēdze no Apvienotās Karalistes puses. Londonas mēra Borisa Džonsona iesaistīšanās pret dalību ES svaru kausos spēlē par labu izstāšanās piekritējiem. Tāpēc jāuztraucas nevis par britu sacerēto filmu, bet to, kas notiks pēc Jāņiem, kad Lielbritānijā beigsies referendums," – norādīja Ušakovs.
Politiķis uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES perspektīvā negatīvi ietekmēs arī Latviju: "Mūsu eksportētājus, tur strādājošos tautiešus – un tas ir bīstami. Vēl vairāk no tā viedokļa, ka angļiem rastos sekotāji, ka izveidotos dalījums VIP kluba un plackartes vietu eiropiešos. Latvijai diez vai izdotos ieņemt VIP kluba dalības krēslu, ja viss attīstīsies pēc slikta scenārija."
Rīga – Maskava
Ušakovs pieminēja arī to, kā pašreizējo ekonomisko krīzi pārdzīvo Krievija un Latvija.
"Krievijas ekonomikā noteikti nav labākie laiki, bet runas par sabrukumu ir tālu no realitātēm. Cilvēkiem krīt pirktspēja inflācijas dēļ, dažiem uzteic darbu, tomēr efekts joprojām nav tas, kādu ekonomiskajā krīzē piedzīvojām mēs," – pavēstīja mērs.
"Nevaru prognozēt, cik dziļa bedre būs Krievijas saimniecībā, bet pašreiz, ja runājam par draudiem, drošību vairāk ietekmēs Lielbritānijas lēmums, nevis situācija Krievijā," — secināja Rīgas mērs.
Vakar Latvijas premjerministrs Kučinskis paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav pamata atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, neskatoties uz to, ka cieš visas Eiropas Savienības un tostarp arī Latvijas ekonomika.
Latvijas ĀM jau ir norādījusi, ka pagājušajā gadā Krievijas embargo rezultātā Latvijas ekonomikai radušies zaudējumi 0,25% apmērā no IKP – 60 miljoni eiro.
"Ja reiz esam vienojušies par to, ka Ukrainas krīzei nav progresa un vienošanās nav izpildīta, nav īsti pamata atcelt sankcijas," – uzsvēra Kučinskis.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā un notikumi valsts dienvidaustrumos nav tās ietekmes rezultāts. Krievijas varas iestādes norāda, ka KF vēlas sekmēt ekonomiskās un politiskās krīzes pārvarēšanu Ukrainā.