RĪGA, 20. feb — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis intervijā izdevuma NRA ir paziņojis: viņš neesot drošs, ka "nevienā skolā caur vēsturi neienāk mums kaitīga propaganda, ideoloģija."
Sputnik Latvija izlēma noskaidrot, kāds ir ieinteresēto sabiedrības locekļu viedoklis par ministra vārdiem, un saskārās ar pedagogu un direktoru kategorisku nevēlēšanos apspriest "slideno jautājumu". Lielākā daļa aptaujāto atteicās sniegt komentārus un pāradresēja jautājumu viens otram.
Izrādās, mazākumtautību skolās jau ir izaugusi jauna pedagogu paaudze, kas baidās paust savu viedokli. Cilvēki baidās no pārbaudēm, tāpēc domas izsaka nedroši, slēpjas aiz frāzēm "nu, jūs taču saprotat", "protams, es jums neko neteikšu – jums pašiem tas jāzina."
Kāpēc?
2014. gadā Saeima izdarīja grozījumus Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 pantā. "Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu" tagad draud cietumsods.
Mācību grāmatas – ugunī!
Pants ir sarežģīts, taču nevienam nav ne mazākās vēlēšanās sēdēt cietumā, un daudzi skolotāji, nodarbībās runājot par XX gs. 40. gadu notikumiem Latvijā, ieslēdz tādu pašcenzūru, kāda drīzāk piestāvētu Orvela darbu varoņiem.
"Nezinu, par ko runā Šadurska kungs. Goda vārds, nesaprotu, par kādu propagandu un kitīgu ideoloģiju ir runa. Tas viss ir aizliegts. Skolotāja profesija ir publiska," — Rīgas 10. vidusskolas direktore Nadežda Ikauniece ir patiesi pārsteigta.
Viņa stāsta, ka mācību stunda neesot nekāda masonu saiešana. Tas ir publisks pasākums, kam seko skolēnu vecāki, pievērš uzmanību kolēģi. Likumpārkāpums acumirklī kļūtu zināms.
"Manuprāt, skolotāja pašcenzūra ir pat stingrāka nekā to prasa oficiālā cenzūra. Tas ir saprotams," – atzīmē direktore.
Ikaunieces kundze zina, par ko runā. Pirms četriem gadiem Rīgas 10. vidusskolā izcēlās skandāls: pedagogs tika apsūdzēts par propagandu un zaimošanu. Tam par iemeslu kļuva Krievijā izdota mācību grāmata, no kuras skolēnam bija jāizlasa konservatīvismam, liberālismam un neoliberālismam veltīts raksts.
Latvijas vēsture XX gs. šajā mācību grāmatā nav izskatīta. Gatavojoties nodarbībai par liberālisma izpausmēm, skolotājs izvēlējās citātus no grāmatas, kurā šī tēma, pēc viņa domām, bija izklāstīta pietiekami skaidri. Taču mācību līdzeklis bija publicēts Krievijā. Rezultātā – skandāli un pārbaudes.
Valsts izglītības satura centra darbinieki rūpīgi izanalizēja aizdomīgo grāmatu. Nekas netika atrasts, taču skolas pedagogi nolēma izvākt no mācību iestādes gan šo, gan arī citas krievu valodā iznākušās grāmatas. Tagad skolas bibliotēkā atrodamas tikai Latvijā izdotās un Izglītības ministrijas ieteiktās grāmatas.
Bailes un uzticība
"Es neko neteikšu. Neviens jums neko nestāstīs," — no sarunas atteicās mazākumtautību skolas vēstures skolotājs.
Pedagogs atzina, ka baidās par savu vietu – tieši tāpat kā viņa kolēģi.
"Nu jau vairākas nedēļas klīst baumas par to, ka skolotājus, kas zaudēs darbu pēc lauku skolu slēgšanas, iekārtos darbā mazākumtautību skolu pedagogu vietās. Neviens nezina, cik tur taisnības," – atzīmē skolotājs.
Agrākais trīs Saeimas sasaukumu deputāts, pedagoģijas doktors Jakovs Pliners skeptiski vērtē Kārļa Šadurska darbību.
"Šadurskis jau ieņēma izglītības un zinātnes ministra posteni 2002.-2004.gadā un nekādus panākumus apgaismības jomā nav sasniedzis. Tolaik Izglītības ministrija plānoja visās skolās ieviest latviešu apmācības valodu. Rezultātā sākās nebijušas protestu akcijas, kuru dēļ Šadurska kungs bija spiests demisionēt,"- atceras Pliners.
Viņš skaidri, ka pašlaik Šadurska darbība atkal ir sākusies ar negatīvu niansi: viņš ir brīdinājis par vairāku lauku skolu slēgšanu un par 10% samazinājis valsts apmaksātās vietas valsts augstskolās.
Jaunajā valdībā viņš atkal ieņem izglītības ministra posteni. Valdības deklarācijā solītas mācības tikai latviešu valodā visās skolās. Tagad esam sākuši apspriest pilsoņu lojalitātes audzināšanu.
Kas tad īsti ir lojalitāte no juridiskā viedokļa? Satversmē šī jēdziena nav. Vienīgais dokuments, kas satur jēdzienu lojalitāte, ir jau minētie likuma grozījumi. Taču cilvēks, kurš neizdara noziegumus un maksā nodokļus, ir lojāls attiecībā pret savu valsti.
"Skolā strādājis neesmu un arī turpmāk neplānoju, taču skolu izglītības problēmas man ir labi zināmas. Šadurska kunga izteikumu pamatā ir viņa pārliecība, nekas vairāk," – saka Igors Pimenovs, Saeimas deputāts, Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas priekšsēdētājs.
Deputāts atgādināja pērn pieņemto likuma normu "par okupācijas slavināšanu".
"Saeimā balsoju pret to. Uzskatu, ka šī likuma norma ir kļūdaina un valstij kaitīga. No vienas puses, tā pati par sevi skan draudīgi. No otras puses, pagaidām tā nav attiecināta pat uz politiķiem, kas pārsteiguši valdību ar saviem izteikumiem par okupāciju," – piezīmē Pimenovs.
Taču šis pants biedē daudzus simtus tūkstošus cilvēku.
"Tas nosaka "pareizo domāšanu", it kā mes būtu Ziemeļkorejā. Tikai atsevišķi cilvēki to ir izlasījuši un nebaidās. Pārējie ieslēguši pašcenzu. Pašlaik ir žēl uz šiem cilvēkiem skatīties," – uzsver politiķis.
Labi tiem, kas nebaidās
Privātās Profesionālās vidusskolas "Sigma" direktore Jeļena Matjakubova uzskata, ka bailes ir pamatotas.
Viņas skolā kaut kādi "labvēļi" jau vairākkārt ir sarīkojuši provokācijas, kam sekojušas lojalitātes pārbaudes. Pēc tādām pārbaudēm daži skolotāji iztikuši ar validolu, citiem sākušās nervu lēkmes.
"Jautājumā par Šadurska kunga izteikumiem varu teikt tikai to, ka likums, protams, ir jāievēro, taču vēstures skolotāju uzdevums ir mācīt bērnus izmantot dažādus informācijas avotus," – skaidro Matjakubova.
Direktore uzskata, ka mūsdienu tīmekļa pasaulē ir neiespējami norobežot bērnus no "nepareizā" skatījuma. Skolotājam ir jāizmanto daudzveidīga informācija un kopā ar skolēniem jāmekle patiesība, balstoties uz vēstures faktu zināšanām.
Pedagoģe atzīmē, ka Latvijas likumdošana neaizliedz izmantot citās valstīs izdotos mācību līdzekļus un papildu materiālus.
"Ja cilvēks domā par to, kā skolā nokļuvusi "nepareizā" informācija, tātad viņš uzskata, ka pedagogi ir neprofesionāli. Tātad zudīs skolotāju iniciatīva un skolēnu zinatkāre," – secina Matjakubova.
Vai mūsdienu skolēni zina vēsturi?
Noslēgumā es gribētu pieminēt trīs patiesus gadījumus, ko kultūras vēstures skolotāja pierakstījusi vienā no Rīgas skolām. Tie visi notikuši pērn. Grupās mācījās cilvēki ar augstāko izglītību.
• Sieviete ar augstāko ekonomisko izglītību ir sašutusi par XIX gs. celto namu dekoru Rīgā: "Kāpēc mūsu valsts galvaspilsētā uz fasādēm ir svešu tautu dievi? Kur ir mūsu, latviešu dievi?"
• Vairākas krievu un latviešu grupas nespēj atbildēt uz jautājumu, kad Latvija parādījusies Eiropas ģeogrāfiskajās kartēs. Tikai viena meitene atbildējusi: „Sen. Ļoti sen."
• Uz jautājumu par to, kas uzvarējis Napoleonu, grupā atskanēja pārsteigts jautājums: "Vai tad viņu uzvarēja?"
Neuztraucieties, ja nesapratāt, kas tad ir tik komisks šo cilvēku atbildēs. Tā gadās. Toties jūs zināt, kas ir okupācija, kurš kuru ir okupējis un kāpēc tautas ienaidnieki to noliedz.
