Krievi netic nevienam, jeb krievu televīzijas kanāla izzušana

RĪGA, 20. feb – Sputnik, Marina Petrova. Par kanāla darba pārtraukšanu un kadru atlaišanu TV5 darbinieki uzzināja vienlaikus ar citiem valsts iedzīvotājiem. MTG TV Latvia vadība atteicās sniegt plašākus komentārus. "Krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts, un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu un nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Slēgt kanālu ir sāpīgs lēmums, tomēr, lai mazinātu LNT zaudējumus, šis lēmums bija jāpieņem," – pastāstīja Baiba Zūzena, MTG TV Latvia vadītāja (zviedru koncerna MTG pārstāve).

Kādreizējais TV5 žurnālists, Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins šos argumentus uztver ar neuzticību. Viņš uzskata, ka runa ir ne tikai par finansiālām problēmām. "Kad TV5 vēl raidīja manu programmu "Bez cenzūras", es nespēju saprast, kā var tērēt tik daudz naudas niekiem, kas nekādi neveicina reitinga celšanos: kaut kādiem šoviem, producentu firmu pakalpojumu apmaksai, — Mamikins stāsta radio Baltkom. – MTG jau labu laiku koķetēja ar politiķiem. Kompānija norādīja, kādus ciemiņus aicināt, kādus – ne. Man ir jautājuši, kāpēc vadu prokremlisku programmu. Kad kanāls sadarbojas ar konkrētām politiskajām partijām, skatītāji pazūd. Man šķiet, pēc TV5 slēgšanas lielākā daļa skatītāju izvēlēsies Krievijas kanālus."

Sīva konkurence

Televīzijas kanāls TV5 līdz ar LNT ir AS "Latvijas neatkarīgā televīzija" ziņā. Kompānija patiešām strādā ar milzīgiem, miljonos mērāmiem zaudējumiem, taču šāda situācija nebūt nav izveidojusies pēdējā gada laikā. Toties kompānija TV3 Latvia, kas strādā tajā pašā mediju apvienībā MTG TV Latvia (pieder zviedru koncernam MTG) un operē ar kanāliem TV3 un 3+, 2014.gadu noslēdza ar peļņu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Pēdējā laikā TV5 bija stabils reitings – aptuveni 4%.

Teorētiski tas varētu kļūt par kanāla slēgšanas iemeslu, taču tas vēl joprojām ir viens no pieciem krievvalodīgās auditorijas vidū populārākajiem kanāliem un konkurē ar vietējo kompāniju retranslēto Krievijas produkciju. Trīs populārākie kanāli (Pirmais kanāls, NTV un REN TV) darbojas Baltijas Mediju Alianses paspārnē un pieder vietējam kapitālam. TV5 zaudējumus ir radījusi konkurence ar šiem kanāliem, uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka.

"TV5 slēgšana nepārsteidz.  Mēs visi zinām, ka situācija ar reklāmu mūsu tirgū nav īpaši laba – tas attiecas gan uz radio, gan televīziju. Tirgus stāv uz vietas. Krievu valodā raidošie Latvijas mediji strādā tajā pašā auditorijas segmentā, ko ieņem Latvijā strādājošie Krievijas plašsaziņas līdzekļi, tāpēc situācija nav īpaši veiksmīga," – viņa stāsta Sputnik.

Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs uzskata, ka TV5 bija spiests konkurēt ne vien ar Krievijas kanāliem, bet arī mātes holdinga – MTG TV Latvia kanāliem: latviešu valodā raidošo LNT un TV3, kā arī krievvalodīgo 3+, izklaides kanālu, kurā galvenokārt tiek raidīti seriāli. 3+ neveido autorraidījumus, informatīvā bloka tajā vispār nav.

"TV5 un 3+ struktūra ir ļoti līdzīga. TV5 veidoja savas ziņas, taču pārējā ētera laikā rādīja ne īpaši "svaigas" komēdijas un seriālus, dažādus šovus un Krievijā tapušos humoristiskos raidījumus, kas, starp citu, ir redzami arī LNT. Kompānijas acīs tas ir ārpus profila esošs aktīvs. Diviem latviešu kanāliem vieta tirgū atrodas, bet 3+ un TV5 konkurēja viens ar otru," – Sputnik stāsta Boriss Cilēvičs.

Krievi netic nevienam

Taču ekspertus un sabiedrību interesē cits jautājums: kāda bija TV5 auditorija, kam tā uzticas un ko skatīsies turpmāk. Skeptiķi apgalvo: nav vērts gaidīt tirgus pārdali, jo runa ir par 5% krievvalodīgās auditorijas (mazliet vairāk kā 4% valstī kopumā). Cilēvičs uzskata, ka absolūtais rādītājs ir vēl pieticīgāks, jo televīzijas popularitāte krītas.

"Kad mēs runājam par tradicionālo televīziju, mēs runājam par vecāko paaudzi. Cilvēki vecumā līdz 35 gadiem, it īpaši krievvalodīgie, vispār neskatās televizoru. Visu nepieciešamo viņi sameklē internetā un  filmas skatās oriģinālvalodā. Ja redzams kaut kas interesants latviešu valodā, viņi to skatās latviski – valodas problēmas viņiem nav," – spriež politiķis.

Tomēr krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū veiktā SKDS aptauja liecina: 43% respondentu norādīja, ka tieši TV5 viņi izmanto kā galveno informācijas avotu.

Gunta Līdaka norāda, ka Latvijas krievvalodīgajai auditorijai ir noteikta iezīme: šie cilvēki netic gandrīz nevienam. Izņemot televizoru. "Vēlēšanu rezultāti neattaisnoja krievvalodīgo iedzīvotāju gaidas. Politiķi, par ko viņi balsoja, atrodas opozīcijā. Līdz ar viņiem – arī valsts krievvalodīgie iedzīvotāji. Pats par sevi saprotams, ka no viņu puses jūtama liela neuzticība pret valsti un visu, kas ar to saistīts. Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie ir pieraduši skatīties Krievijas televīziju," – uzskata eksperts.

Patiešām, Latvijā populārākie ir Krievijas kanāli. Saskaņā ar kompānijas TNS Latvija rīcībā esošajiem datiem, aptuveni 50% krievvalodīgās auditorijas dod priekšroku Pirmā kanāla, NTV, RTR un REN TV retranslācijām.

Valsts alternatīva

Varētu pieņemt, ka krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem nekas cits neatliek: skatīties Krievijas televīziju vai izslēgt televizoru. Patiešām, pirms dažiem gadiem citas iespējas nebija. Tomēr, sākoties krīzei Ukrainā, latviešu politiķus sāka uztraukt Latvijā retranslēto Krievijas kanālu ideoloģiskais elements. Krievijas kanāli ieņem stabilu līdera pozīciju Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, tāpēc valdība nolēma sākt ar televīziju un piešķīra līdzekļus – 500 tūkstošus eiro krievu informācijas bloka izveidei sabiedriskajā televīzijas kanālā TV7.

"Televīzijas kanāla TV5 slēgšanu es vērtēju negatīvi, jo līdz ar to samazināsies plurālisms, samazināsies šeit, Latvijā veidotā satura apjoms. Taču pie mums ir kanāls, ko atbalsta valsts ar nodokļu maksātāju līdzekļiem – TV7. Tur ļoti labi vietējie žurnālisti runā krievu valodā un veido autorprogrammas. Es uzskatu, kas pašlaik mūsu televīzija un Nacionālā radio un televīzijas padome ir izraudzījušies pareizo ceļu," – Sputnik stāsta Saeimas deputāts, valdošās "Vienotības" pārstāvis Veiko Spolītis.

Taču daži eksperti neuzskata, ka LTV7 krievu valodā izstrādātā satura attīstībā ieguldītie līdzekļi ir patērēti mērķtiecīgi. "Agrāk šim kanālam bija vērā ņemama auditorija, taču pēdējo gadu laikā tā ir gandrīz zudusi. Nav vērts pat runāt par nopietnu konkurenci ar PBK (Pirmo kanālu) vai Krievijas kanāliem. Tāpēc LTV7 veidotās diskusijas un tokšovi pagaidām gūst mainīgus panākumus," – uzskata Boriss Cilēvičs.

"Nauda, ko valsts ieguldīja LTV7 krievu valodā izstrādātā satura attīstībā, nenesa adekvātu rezultātu. Par krievvalodīgo auditoriju mēs droši zinām: ar varu mīļš nebūsi. Neviens viņus nepiespiedīs skatīties valsts kanālu," – piezīmē Gunta Līdaka.

Cilvēki skatās, ko vēlas

Pašlaik neviens atklāti neapgalvo, ka valsts kanāla informatīvais bloks krievu valodā tika izstrādāts kontrpropagandas mērķiem, taču gan politiķi, gan specdienesti pastāvīgi kritizē Krievijas televīziju. Ikvienā atskaitē nacionālās drošības jautājumos iekļautas norādes par ideoloģiskajiem draudiem no Krievijas plašsaziņas līdzekļu puses; pastāvīgi tiek apspriesta nepieciešamība veidot vietējos materiālus krievu valodā.

"Svarīgākais uzdevums – sniegt informāciju par Latvijā notiekošo tiem iedzīvotājiem, kas skatās Krievijas kanālus un interesējas par notikumiem kaimiņvalstī.  Tas ir latviešu plašsaziņas līdzekļu un latviešu mediju politikas uzdevums. Perspektīvas nav īpaši saulainas. Mēs nesazināmies ar Latvijas krievvalodīgo auditoriju, bet krievi to dara visai aktīvi," – uzskata Gunta Līdaka.

Veiko Spolītis uzskata, ka Krievija ne vien translē informāciju saviem līdztautiešiem, bet arī cenšas viņu ietekmēt. "Valsts nevar vadīt cilvēku prātus, un mēs diemžēl esam spiesti skatīties, kā to dara tādi kanāli, kā NTV, ORT un RTR. Latvijā kontroles nav, cilvēki skatās, ko vēlas. Vissvarīgākais ir izglītojošais darbs, jo nekādi aizliegumi nekad nav līdzējuši. Labāk būtu izstrādāt vietējos materiālus tā, kā to veica igauņi – viņi izveidoja televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai," – viņš stāsta Sputnik korespondentam.

Paplašināt vai sašaurināt

Trešā kanāla ideja tika apspriesta gandrīz gadu. To aktīvi atbalstīja bijušais  Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un Latvijas televīzijas vadītājs Ivars Belte. Arī politiķi, šķiet, saprata, ka šāds kanāls ir nepieciešams. Tomēr izrādījās, ka vienprātības nav, tiklīdz sākās runas par jautājuma finansiālo pusi. "Esmu skeptiski noskaņots par šo perspektīvu, jo Latvijā problemātiski ir rast finansējumu pat latviešu valodā raidošās sabiedriskās televīzijas un radio atbalstam. Tāpēc runāt jau varam, taču man šķiet, ka gaidāma tikai patreizējo LTV7 krievu valodā sagatavoto raidījumu saglabāšana," – Sputnik stāsta Boriss Cilēvičs. "Es uzskatu, ka tas ir gan naudas, gan politikas jautājums. No vienas puses valda uzskats, ka lojāli cilvēki skatās televīziju latviešu valodā; ja cilvēks nevēlas skatīties televizoru latviski, tas nozīmē, ka viņš nav lojāls. Tātad viņš nav mūsējais, un nav vērts pievērst viņam uzmanību. No otras puses, pieeja ir pragmatiskāka: ja Latvijas valsts patiešām vēlas nosūtīt kādu ziņu saviem krievvalodīgajiem pilsoņiem, ja valsts vēlas ar viņiem sazināties, nāksies veidot programmas krievu valodā. Tiesa, visi televīzijas profesionāļi uzskata: ja patiešām vēlaties noturēt auditoriju, nepieciešams atsevišķs kanāls."

Savukārt Veiko Spolītis uzskata, ka agri vai vēlu tiks atrasti krievu kanālam nepieciešamie līdzekļi. "Es uzskatu, ka mums jādodas tālāk pa izraudzīto ceļu un jāattīsta esošais kanāls krievu valodā. Mums ir jāiet pa Igaunijas ceļu. Kaimiņvalsts izveidoja televīzijas kanālu, kas strādā krievu valodā. Arī mēs plānojam kaut ko līdzīgu. Kā vienmēr, rodas problēmas ar finansējumu. Nākamajā gadā līdzekļi šiem mērķiem netiks piešķirti, taču 2016.-2018. gada budžetā nauda šiem mērķiem ir paredzēta," – viņš stāsta Sputnik.