RĪGA, 20. feb – Sputnik, Marina Petrova. Populārākās radio stacijas: Latvijas radio 4 (20%), SWH+ (11%) un Latvijas radio 2 (2%). Kompānijas TNS Latvija reitinga dati liecina, ka populārākās krievvalodīgo iedzīvotāju vidū ir tādas stacijas, kā Latvijas radio 4 (4,7%) un Baltkom (1,3%, dzirdams daļā valsts teritorijas). Pārējās piedāvā izklaidi: mūziku un sarunu šovus.
Politiķi iedomājās par radio Ukrainas krīzes karstākajā periodā. Latvijas televīzija saņēma dotācijas – pusmiljonu eiro krievvalodīgās auditorijas piesaistīšanai, savukārt Latvijas radio tika piešķirti nedaudz vairāk kā 200 tūkstoši eiro. Naudu viņi solīja iztērēt portāla lsm.lv reklāmai un Latvijas radio 4 satura uzlabošanai, taču nekādi jauni raidījumi netika veidoti.
Rīgā līdera pozīcijas pieder Latvijas radio 4.
Paula Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks uzskata, ka latviešu politiķi ignorē krievu plašsaziņas līdzekļus Latvijā un tie politiskajā procesā nepiedalās.
"Latvijas radio 4 ir sadzīvisks raksturs. Tas sniedz noderīgu, nevis politisku informāciju. Viens no maniem studentiem pirms gada veica Latvijas radio 4 raidīto ziņu pētījumu Ukrainā notiekošās drāmas aspektā un nonāca pie secinājuma, ka ziņas ir daudzveidīgākas nekā Latvijas radio ēterā latviešu valodā," – stāsta Kruks.
Informatīvā stacija krievu valodā radio Baltkom, kas darbojas Latvijas koncerna Mix Media Group struktūrā līdz ar vairākām izklaides stacijām (MIX FM, MIX FM Dance un Jumor FM), pieder vietējam kapitālam.
"Reitings liecina, ka šo radio staciju auditorija ir niecīga – to klausās elitārās aprindas Rīgā un daudzi latvieši. Baltkom ir labas diskusiju pārraides, kurās tiek apspriesti nozīmīgi jautājumi. Radio stacija izmanto dažādus informācijas avotus un piedāvā daudzveidīgus viedokļus. Atšķirībā no Latvijas radio, Baltkom politiķiem uzdod viltīgus jautājumus, norāda uz pretrunām," – atzīmē Kruks.
Izklaide ir izdevīgāka
Otrs populārākais informācijas avots – radiostacija SWH+, kas strādā grupas SWH ietvaros līdz ar citām izklaides stacijām (Radio SWH, Radio SWH Rock, Radio SWH Gold, Spin FM). Vienīgais informācijas avots šeit ir ziņas.
No 2007.gada strādā stratēģiskais investors – īru mediju koncerns Communicorp Group Ltd., taču latviešu plašsaziņas līdzekļi informē, ka pērnā gada rudenī Radio SWH "izpircis investors". Radio jaunie īpašnieki ir Jānis Šipkēvičs, radiostacijas komercdirektors Filips Rubenis un stratēģiskais investors – igauņu konglomerāts Cinamon Holding.
"Patreizējos reklāmas tirgus apstākļos būtu grūti iedomāties, ka šis bizness varētu nest peļņu. Pārāk liels ir tirgus dalībnieku skaits. Būtu loģiski, ja krīzes apstākļos tie apvienotos konglomerātos vai tīklos, kā tas notiek ar televīziju vai presi, taču ne ar radio stacijām," – spriež Kruks.
Preses produkcijas konsolidācija
Atšķirībā no mierīgā radio tirgus, krievvalodīgo preses izdevumu tirgū valdīja vētra. Tikai pirms pieciem gadiem valstī strādāja izdevniecība Fenster, kuras akciju kontroles pakete piederēja Andrejam Kozlovam, un Petit, kuras akciju kontroles pakete piederēja Aleksejam Šeininam. Abas izdevniecības radās uz avīzes "Padomju jaunatne" drupām, abas strādāja vienā segmentā un bieži dublēja konkurenta izdevumus. Fenster izdeva dienas avīzi "Vesti segodņa" un iknedēļas izdevumu "Vesti". Petit izdeva iknedēļas avīzi "Subbota" un dienas avīzi "Čas", kā arī vairākus desmitus specializēto avīžu un žurnālu.
No pārējām avīzēm tirgū palikusi tikai viena – "Vesti Segodņa", kuras redakcijā strādā četru izdevumu štats (tiesa, tas gan ir samazināts). SKDS liecina, ka šis izdevums ir kļuvis par galveno informācijas avotu 15% krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju.
"Latvijā auditorija samazinās. Mūs lasa arvien mazāk. Krievvalodīgie lasītāji ātrāk pāriet pie digitālajiem informācijas avotiem nekā latviešu lasītāji. Piemēram, portāls "Vesti" pašlaik lasītājiem šķiet ērtāks nekā lielāko latviešu avīžu – "Diena" vai NRA portāli," – skaidro Sergejs Kruks.
Pašlaik avīze "Vesti" strādā holdinga Izdevniecības nams Vesti SIA struktūrā kopā ar žurnālu "Telegraf" un citiem izdevumiem. 2013. gadā nodibinātā izdevniecība pieder vienai personai – Ludmilai Kalašņikovai. Viņai pieder arī citas kompānijas; daudzas no tām, tāpat kā Izdevniecības nams Vesti SIA, ir reģistrētas turpat, kur reģistrēts arī Krievijas iedzīvotājam Eduardam Janakovam (starp citu, liela krievu uzņēmēja un bijušā Valsts Domes deputata vārdabrālim) piederošais uzņēmums. Viņš tiek pieminēts, tiklīdz sākas saruna par vietējo plašsaziņas līdzekļu iegādi no krievu investoru puses, avīžu tālāko centralizāciju un lēnu agoniju. Neviens nav oficiāli apstiprinājis Janakova darbību izdevniecību biznesā.
Krievijas periods
Krievu plašsaziņas līdzekļu agonija Latvijā sākās no "Telegrāfa" – 2009. gadā Valērija Belokoņa izdevumu, iespējams, pārņēma Oļegs Stepanovs, biznesmenis no Ventspils. Pēc tam avīze nokļuva krievu uzņēmēja Vladimira Antonova rokās, kurš to pazaudēja vēlāk, kad sabruka ar Antonovu saistītās bankas – Snoras Lietuvā un Latvijas Krājbanka. Tā nu avīze nokļuva noslēpumaino Krievijas iedzīvotāju rokās. Presē tika pieminēts arī bijušais Krievijas Senāta loceklis Andrejs Molčanovs un baņķieris Artūrs Jeresjko no Latvijas.
Sergejs Kruks norāda, ka investori no Krievijas, iespējams, interesējušies par ietekmes instrumentu iegūšanu, taču pašlaik "ar krievu avīzi var tikai mušu nosist."
"Vienīgie, ko avīze patiešām var ietekmēt ir partijas "Saskaņa" elektorāts. Krievu avīzēm tikai izdevās konsolidēt krievu elektorātu, tāpēc mums ir tikai partija "Saskaņa", kas strādā valsts parlamentā. Atverot jebkuru preses izdevumu krievu valodā, pirmajā vietā ieraugām pozitīvi atainotu Nilu Ušakovu," – uzskata eksperts.
Viņš norāda, ka mūsdienās avīzes var ietekmēt lasītājus, taču ne politiķus.
Krievu valodā iznākošo preses izdevumu tirgus tiek dalīts jau vairākus gadus. Pēc vairākkārtējas pārkārtošanās, pirkumiem un pievienošanas darījumiem investori no Krievijas ir sadalījušies vairākās grupās. "Vesti segodņa" un "Telegraf" (tagad tas ir žurnāls) nāk klajā Izdevniecības namā Vesti. Avīžu "Čas" un "Biznes&Baltija" vairs nav. Izdevniecība Petit, kas agrāk izdeva lielāko daļu izdevniecības Vesti avīžu, ir pārdēvēta – pašlaik "Suplicating Estate SIA" atrodas likvidācijas stadijā. Likvidēta ir arī Petits Media, kurp savulaik pārcēlās lielākā daļa Petit izdevumu — avīzes "Subbota" un "Čas".
Avīze "Subbota" saskaņā ar SKDS datiem popularitātes ziņā ieņem trešo vietu krievvalodīgo lasītāju vidū, to pieminējuši 8% aptaujāto. Savukārt kompānija TNS Latvia norāda, ka populārākie izdevumi (izņemot specializētos izdevumus) ir "Vesti" (katru numuru lasa aptuveni 8 cilvēki), "Subbota" (5 cilvēki), "Vesti Segodņa" (4 cilvēki).
"Manuprāt, ideoloģiskā līnija tajās ir vienāda. Visas šīs avīzes īpaši lielu nozīmi piešķir noderīgajai informācijai. "MK-Latvija" ir populārāka, pateicoties plašajam sadzīviskās informācijas klāstam, — stāsta Sergejs Kruks. – Krievu žurnālistiku varam dēvēt pat mazā cilvēka žurnālistiku."
