RĪGA, 14.feb — Sputnik. Latvijā dzīvojošos krievus "uztrauc vairāki skolu reformas aspekti, ko plāno īstenot labēji noskaņotā Latvijas Saeimas apstiprinātā valdība," teikts Austrijas laikraksta Der Standarts publikācijā.
Savukārt otrs valdības lēmums — kategoriskā atteikšanās no ES patvēruma meklētāju kvotām izraisa daudz mazākas diskusiju. Laikraksts norāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingru migrācijas politiku.
Reforma paredz, ka latviešu valoda kļūs par vienīgo mācību valodu Latvijas skolās, norāda laikraksts.
Jāpiebilst, ka jaunā valdība plāno slēgt vai apvienot desmitiem skolu. Pārsvarā tas notiks uz nelielo reģionālo krievu skolu apvienošanas rēķina.
Reforma it īpaši skars valsts dienvidaustrumu reģionus, kuros etniskie krievi sastāda lielāko daļu iedzīvotāju.
Stingrā politika bēgļu jautājumā
Jaunā valdība atšķiras no iepriekšējās – to vada partijas "Zaļo un zemnieku savienība" pārstāvis Māris Kučinskis, kategoriski atsakās ņemt vērā Eiropas palielinātās bēgļu kvotas.
"Šajā Baltijas valstī valodas jautājums rada daudz lielākus strīdus nekā imigranti, — norāda publikācijas autors. Stingro politisko līniju imigrācijas jautājumā, saskaņā ar aptauju datiem, atbalsta lielākā daļa iedzīvotāju".
Kopumā, secina publikācijas autors, jaunā valdības deklarācijā īpašus pārsteigumus nesagādāja. Lēmumu par budžeta palielināšanu un Latvijas armijas militārās klātbūtnes pastiprināšanu pie valsts robežas ar Krieviju decembra sākumā pieņēma premjerministres Laimdotas Straujumas valdība.
Laikraksts citē Māra Kučinska uzrunu pēc jaunā Ministru kabineta apstiprināšanas, piemēram, viņa viedokli par to, ka valstij nav nepieciešamas revolucionāras pārmaiņas, taču arī stagnācijā grimt nevajadzētu. Der Standard piemin arī Ministru kabineta darba, piemēram "demogrāfiskās situācijas uzlabošanu".
Laikraksts norāda: Latvijā jau tagad ir mazāk kā divi miljoni iedzīvotāju, bet pirms 15 gadiem valstī dzīvoja divarpus miljoni. Daudzi Baltijas valstu iedzīvotāji ir devušies peļņā uz Vāciju, Īriju un Lielbritāniju.
No valsts aizbrauc gan krievi, gan latvieši, jo nespēj atrast darbu. No vienas puses, tas nosaka iedzīvotāju attieksmi pret migrantiem kā iespējamajiem pretendentiem uz darbavietām. No otras puses, Latvijas iedzīvotāji paši atrodas viesstrādnieku stāvoklī ekonomiski labāk attīstītajās Eiropas valstīs.
