23:42 14 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1964
  • RUB90.5504
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (816)
48

Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai kārtējais Covid-19 vilnis kļuvis par smagāko valdības darbību un veselības aprūpes sistēmas pārslogošanas dēļ.

RĪGA, 27. marts — Sputnik. Nevienā citā pasaules reģionā no koronavīrusa nemirst tik daudz cilvēku kā ES austrumos, raksta Die Welt. Raksta tulkojumu krievu valodā lasiet InoSMI vietnē.

Sestdien Polijā tika ieviests lockdown, kas turpināsies līdz 9. aprīlim: atkal tiek slēgtas skolas un mazumtirdzniecības veikali. Notiek diskusijas par komandanta stundas vai vēl stingrāku pārvietošanās brīvības ierobežojumu ieviešanu: iespējams, pastaigas tiks atļautas tikai mājas apkārtnē.

Piektdien valsts Veselības ministrija ziņoja par 25 998 jaunu Covid-19 gadījumu, kas ir par 38% vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Austrumeiropai tas nav izņēmums: Čehijā septiņu dienu inficēšanās rādītājs uz 1 miljonu cilvēku ir 976, Ungārijā — 738. Tas ir 7 līdz 10 reizes vairāk nekā Vācijā.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, Centrāleiropā jauno inficēšanas gadījumu un hospitalizāciju skaits, kā arī mirstības līmenis ir vieni no augstākajiem pasaulē. Daudzas slimnīcas ir pārpildītas, smagu gadījumu skaits pieaug, tostarp jauniešu vidū. Nevienā ES valstī nav tāda mirstības līmeņa no Covid-19 sekām, kā austrumu blokā.

Varšavas Universitātes pētnieki aprēķinājuši, ka aprīlī Polijas veselības aprūpes sistēma var sabrukt, un šis sabrukums novedīs pie neprognozējamām sekām. Pagājušajā nedēļā Gazeta Wyborcza izdevums ziņoja, ka Varšavā ir palikušas tikai deviņas brīvas gultas vietas pacientiem ar Covid-19.

Pārmērīga mirstība ir sasniegusi neiedomājamus mērogus: 2020. gada novembrī Polijā miruši divreiz vairāk cilvēku, nekā 2019. gada novembrī, proti, līdz koronavīrusa uzliesmojumam. Šī gada 31. janvārī Slovākijā pārmērīga mirstība bija 50%, Čehijā – 39%. Vidējais mirstības rādītājs septiņās dienās uz 1 miljonu iedzīvotāju – 16,7 Ungārijā, 14,9 Slovākijā un 19,2 Čehijā. Tas ir aptuveni desmitreiz vairāk nekā Vācijā.

Neskatoties uz aktīviem vakcinācijas tempiem, valstis nevar pakļaut pandēmiju kontrolei.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

"Valdības ilgi mazināja koronavīrusa bīstamību, un tad sāka prasīt no pilsoņiem ievērot noteikumus. Šāda inkonsekvence izraisīja satraukumu un aizkaitināja cilvēkus. Valdība vienkārši zaudējusi cilvēku uzticību," uzskata čehu parazitologs un biologs Jaroslavs Flegrs.

To pašu var teikt arī par citu reģiona valstu valdību rīcību.

Ungārijā opozīcija apsūdz Viktora Orbāna valdību koronakrīzes izmantošanā savas varas stiprināšanai. Slovākijā Krievijas vakcīnas iepirkums izraisīja konfliktu koalīcijas rindās. Savukārt Polijā valdošās partijas "Likums un taisnīgums" politiķi pastāvīgi mazināja vīrusa bīstamību.

Šo haotisko darbību rezultātā visās četrās valstīs daudzi pilsoņi sen jau vairs neievēro ieteiktos higiēnas noteikumus, bet mediji regulāri ziņo par nelegālajām ballītēm.

Neoficiālie dati par saslimšanu ir daudz lielāki par oficiālo statistiku. Slovākijas un Polijas valdībām, iespējams, pat nav skaidra priekšstata par reālo epidemioloģisko situāciju viņu valstīs. Netiek veikti masveida testi, turklāt dažos gadījumos, piemēram, Polijā, pozitīvo rezultātu daļa ir 30%. Daudzi saslimušie neinformē par to varas iestādes, jo baidās zaudēt iespēju strādāt.

Pēc konservatīviem novērtējumiem, Ungārijā ik dienu saslimst aptuveni 32 tūkstoši cilvēku, Čehijā – aptuveni 50 tūkstoši, Polijā vispār ap 125 tūkstošiem. Eksperti uzskata, ka reālie skaitļi pārsniedz oficiālos 5-10 reizes. Turklāt saslimušo kontaktiem neviens sen vairs neseko līdzi.

Austrumeiropā izplatījās vīrusa "britu paveids", kas ir daudz lipīgāks un, visticamāk, biežāk noved pie sarežģījumiem.

"Tas ir saistīts ar vīrusa izplatību, ar lielu skaitu jaunu inficēšanās gadījumu un veselības aprūpes sistēmas pārslodzi," uzskata Flegrs.

Reģiona veselības aprūpes sistēmas cieš no finansējuma trūkuma, slimnīcas nav pietiekami labi aprīkotas, nepietiek personāla. Kopš Višegradas grupas valstu iestāšanās ES 2004. gadā no Polijas vai Ungārijas aizbraukuši tūkstošiem ārstu. Daudzi no viņiem pamet dzimteni uzreiz pēc augstskolu pabeigšanas un dodas uz Vāciju vai Nīderlandi pēc augstākām algām.

Pēc Eurostat datiem, Polijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 238 ārsti, kas ir zemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā. Ungārijā šis skaitlis ir 338. (Vācijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 431 ārsts) Ar to nepietiek, lai veiksmīgi tikt galā ar esošo situāciju.

Pagaidām nevar prognozēt, kad saslimstība ies uz leju. Valdības pagarina vai pastiprina ierobežojošos pasākumus, un cer, ka drīz palīdzēs vakcinācija. Bet, ja pašreizējais Covid-19 vilnis būs pēdējais, tad Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai tas kļūs par vissmagāko.

Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (816)

Pēc temata

Kam traucē "Sputnik V"? Tiek gatavota provokācija ar cilvēku "bojāeju" vakcīnas dēļ
50 valstu militārpersonas saņēma "Sputnik V" poti
Eiropa atriebjas AstraZeneca
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"
Tagi:
koronavīruss, Eiropa

Galvenie temati