RĪGA, 18. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Vai Eiropa kļūst labāka? Rīgā notika starptautiskā konference par šo jautājumu. Politiķi un eksperti tajā apsprieda situāciju, kādā nonākušas Baltijas valstis, ES un visa pasaule, un sprieda par iespējām pārvarēt krīzi un mācību, ko Eiropai jāgūst no pandēmijas, lai nepieļautu tās atkārtošanos.
Vakcinācijas nozīme
Atklājot pasākumu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece atzīmēja, ka, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, ir svarīgi Eiropas kontekstā nodrošināt pieklājīgu dzīves un veselības līmeni, līdztiesīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Jautājums ir par to, kā šos mērķus sasniegt. Tiesa, neko īpaši konkrētu viņa neminēja, skanēja vien vispārīgas frāzes pat to, ka, strādājot visi kopā, mēs sasniegsim vajadzīgo, un tikai kopībā izpaužas Eiropas spēks.
Viņa piezīmēja, ka koronavīrusa pandēmijas laikā Eiropu gaida lieli izaicinājumi, un atbildes uz tiem jāmeklē kopā, bet galvenā prioritāte ir maksimāli ātra reakcija veselības aprūpes jomā, it īpaši vakcinācijā. No vienas puses, viss jau ir pareizi: globālu draudu – koronavīrusa – priekšā vajag saliedēties. Turklāt situācija vakcinācijas jomā Latvijā ir bēdīga – valsts atrodas pēdējā vietā ES no vakcīnu skaita viedokļa uz 100 cilvēkiem.
Vienlaikus, atšķirībā no Ungārijas, Slovākijas vai Čehijas, Latvija nevēlas piegādāt Krievijas vakcīnu "Sputnik V", lai arī, pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, tai priekšroku dod liela daļa valsts iedzīvotāju.
Tomēr vajadzīgā vakcīnu daudzuma Latvijā tik un tā nav, un šajā kontekstā aktuāla ir Mūrnieces piezīme: viņa lauza galvu, kas Latvijai un ES bija jāveic ātrāk vai citādi, lai vakcīnas būtu pieejamākas?
Atbildi uz šo jautājumu viņa nesniedza, lai arī tā ir acīmredzama – iepirkt vakcīnas no visiem, kas var tās piedāvāt. Atliek cerēt, ka pēc "Sputnik V" sertifikācijas ES Latvija tomēr mainīs savu viedokli, jo citādi vakcinācija valstī var ļoti ievilkties, it īpaši ņemot vērā to, ka pērnā gada beigās Veselības ministrijas ierēdņi atteicās no 800 tūkstošu Pfizer vakcīnas devu un 350 tūkstošu Moderna vakcīnas devu iepirkuma, un vismaz divus pirmos pavasara mēnešus valsts jutīs preparāta deficītu – tas jau bremzē vakcinācijas kampaņu.
Tirdzniecības prioritātes
Pēc ievadvārdiem klātesošos uzrunāja Eiropas Komisijas vicepriekšsēdētājs, ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, kuru tāpat moka jautājums, vai Eiropai kļūst labāk. Pēc viņa domām, atbilde ir apstiprinoša, lai arī process nav viegls un gadījušās kļūdas.
Tomēr, pēc viņa domām, izraudzīts pareizais virziens – gan Baltijas valstīs, gan visā ES.
Jautājumā par tirdzniecību – savas darbības galveno sfēru – komisārs atzīmēja, ka ES noslēgusi 46 līgumus ar 27 dažādām valstīm, un tas noteikti pozitīvi ietekmēs bloka ekonomisko attīstību.
"Tirdzniecības līgumi dāvā iespējas visiem eksportētājiem, kā arī Eiropas patērētājiem, kas palīdzēs mums pārvarēt krīzi. Tātad līgumi veicina mūsu starptautiskās pozīcijas. Mūsu tirdzniecības proficīts sastāda aptuveni 300 miljardus eiro, tie ir nepārprotami panākumi tirdzniecībā," viņš secināja.
Dombrovskis norādīja, ka minētie līgumi ļāvuši radīt ES vairāk nekā 35 miljonus darba vietu, kurās alga ir apmēram par 12% augstāka, nekā vidēji Eiropā. Tas ir ļoti svarīgi arī Baltijas valstu ekonomikai, kas cita starpā ir atkarīga aŗī no eksporta ārpus ES. Pēc eirokomisāra domām, nākotnē tirdzniecības politika var dāvāt vēl plašākas iespējas uzņēmumiem globālajos tirgos, turklāt Eiropas jaunais stratēģiskais mērķis ir iegūt lielākas priekšrocības no tādiem līgumiem.
Politiķis uzskata, ka cita starpā tirdzniecībai jāveicina arī digitālā pāreja ekonomikā.
Komisārs norādīja, ka Baltijas valstīs ir liels skaits novatorisku uzņēmumu, kuri eksportē savus pakalpojumus pa visu pasauli – iespējams kopīgiem spēkiem var attīstīt arī e-komerciju, ja izdosies par to vienoties pasaules līmenī. Viņš pauda pārliecību, ka tirdzniecības politika uzlabo situāciju gan Eiropā, gan Baltijas valstīs, tāpēc tās var droši skatīties nākotnē.
Tiesa, Dombrovskis lika saprast, ka ES par labu nāks spēcīgi tirdznieciskie sakari ar ASV, tātad vispirms jāattīsta tieši tie. Acīmredzot, ne visas valstis ir prioritāras tirdzniecībai, ir vairāk un mazāk svarīgas. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem, kuri pārsvarā tirgojās ar austrumu valstīm, tas jāsaprot un jābūt gataviem tam, ka šī tirdzniecības politika var negatīvi ietekmēt biznesu.
Demokrātijas vērtība
Konferencē tika skarti arī demokrātijas jautājumi, jo labi zināms: koronavīrusa pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi nepārprotami radījuši jaunas problēmas ES valstu pārvaldes sistēmā un ietekmējuši daudzas brīvības. Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda piezīmēja, ka Latvijā patiešām kļuvusi manāma iedzīvotāju neapmierinātība, augusi viedokļu polarizācija, kas ved pie plaisas sabiedrībā.
Pēc viņas domām, lielu problēmu sagādā arī tas, ka sabiedrības mijiedarbība aizvien vairāk pāriet virtuālajā telpā, kur dažkārt ir ļoti grūti saprast, kurš ir reāls cilvēks, kurš – tikai robots, kas manipulē ar sabiedrības viedokli. Tērauda konstatēja, ka tas ir izaicinājums, ar ko valdība vēl netiek galā.
Viņa atgādināja arī par citiem izaicinājumiem – to, ka arī ES ir valstis, kas neievēro kopīgās vērtības likuma virsvadības aspektā, pat gadās mēģinājumi uzlikt veto ES budžetam. Protams, nekādus piemērus viņa neminēja, tomēr zināms, ka runa ir par Poliju un Ungāriju, kas iebilda pret centieniem saistīt ES jauno budžetu ar likuma virsvadības principiem.
Jāpiebilst gan, ka Latvija vārdos atbalsta likuma virsvadību, tomēr nevēlas runāt par skaidru viedokli jautājumā par sankcijām pret
ES valstīm, kas to neievēro, tātad demokrātiskās vērtības tai ir tikai skaisti vārdi, nevis reāli darbi. Patiešām, acīmredzot, varasvīri aptver, ka arī pašai Latvijai viss nav īsti gludi ar likuma virsvadību un sankciju atbalsts var reiz trāpīt tai pašai kā bumerangs. Tagadējā valdība to nepavisam nevēlas.
