03:28 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Informācijas aģentūra TASR. Ilustratīva fotogrāfija

Varasiestādes Slovākijā izvēlas klientus ziņu aģentūrām

© Sputnik /
Pasaulē
Saņemt īso saiti
15

Slovākijas parlaments un mediji piespieduši vietējo ziņu aģentūru TASR lauzt nesen ar Sputnik noslēgto līgumu.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Ziņu aģentūra TASR noslēdza līgumu ar Sputnik, taču Slovākijas parlamenta Kultūras un plašsaziņas līdzekļu komiteja uzaicināja ierasties sēdē aģentūras direktoru Jaroslavu Rezņiku un pieprasīja paskaidrot sadarbības būtību. Vienlaikus lielie mediji Čehijā un Slovākijā izvērsa kampaņu, kurā apsūdzēja TASR par vienošanos ar "prokremlisku aģentūru", informē Sputnik Igaunija.

Galu galā tikai diennakti pēc informācijas sniegšanas par sadarbības līgumu TASR ziņoja, ka uzsākta līguma laušanas procedūra ar ziņu aģentūru un radio Sputnik.

"Neapšaubāmi, ES sistemātiski atsakās no vārda brīvības un cenšas diktēt noteikumus avotiem. TASR vadība lieku reizi apstiprināja, ka tieši varasiestādes nosaka, ar ko draudzēties un pret ko karot presei Slovākijā," — šo notikumu komentēja Sputnik preses dienests.

Preses dienests paskaidroja, ka līguma saskaņošanas periodā ar Sputnik, TASR vadība neapšaubīja Sputnik uzticamību un profesionalitāti. To apstiprina TASR galvenā redaktora vārdi, kurš sadarbības līguma saskaņošanas pārrunās paziņojis, ka "TASR vienmēr priecājas par iespēju sadarboties ar uzticamiem ārvalstu medijiem".

Starptautiskās informācijas aģentūras Rossija segodņa un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Sputnik jau vairākkārt ir saskāries ar likumīgās darbības ierobežojumiem no varasiestāžu puses ES valstīs. 2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju "ES stratēģiskās komunikācijas un pretestība trešo pušu propagandai", kuras mērķis — ierobežot Sputnik līdzīgu mediju darbību.

Šo rezolūciju asi kritizēja divas starptautiskās organizācijas. Vēstules ar atbalsta vārdiem Sputnik saņēma no Starptautiskās Žurnālistu federācijas prezidenta Filipa Leru un Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretāta Rikardo Gutjerresa. Arī UNESCO Saziņas un informācijas departaments nosūtīja vēstuli, kurā teikts, ka UNESCO "aizstāvēs mediju tiesības apkopot un brīvi izplatīt informāciju" un "turpinās vērīgi sekot situācijai" sakarā ar 2016. gada 23. novembrī pieņemot EP rezolūciju. UNESCO uzsvēra, ka "kopš dibināšanas brīža organizācija popularizē starptautiskās tiesiskās normas, kuru mērķis ir nodrošināt (..) tiesības meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām un saziņas metodes".

Vārda "brīvība" Eiropas gaumē

Arī Baltijas valstis cenšas aktīvi kavēt Sputnik profesionālo darbību. 2016. gada pavasarī Sputnik Latvija tika bloķēts domēna zonā.lv, aizbildinoties ar to, ka esot pārkāpts ES Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem "sakarā ar Ukrainas teritoriālās vienotības, suverenitātes un neatkarības" apdraudējumu.

Pēc tam līgumu ar Sputnik trīs Baltijas valstīs lauza ziņu aģentūra BNS, lai arī Sputnik pildīja visas savas saistības. Vispirms 2017. gada janvārī oficiālu vēstuli saņēma Sputnik Lietuva. Vēlāk vēstules par sadarbības pārtrauksanu saņēma Sputnik Igaunija un Sputnik Latvija redakcijas.

Šī gada februārī kļuva zināms, ka Igaunijas specdienesti ieteikuši valsts ierēdņiem un politiķiem atteikties no saziņas ar Sputnik darbiniekiem. Tāpat kā Slovākijā šo kampaņu labprāt atbalstīja vietējie mediji.

Pēc temata

BNS lauž līgumu ar Sputnik: ekonomiski neadekvāta rīcība
Simoņana pastāstījusi par Sputnik darbinieku nopratināšanām Baltijā
Sputnik Lietuva nolēmusi iesūdzēt tiesā Baltic News Service

Galvenie temati