RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana paziņoja, ka krievu žurnālisti rietumvalstīs izjūt lielu spiedienu no vietējo varas iestāžu puses.
Iepriekš Eiropas Parlamenta komiteja pieņēma rezolūcijas projektu "ES stratēģiskās komunikācijas — līdzeklis predarbībai trešo pušu propagandai", kurā Krievija apsūdzēta par "informācijas karu" pret ES valstīm. Par galveno apdraudējumu tiek uzskatīti RT un Sputnik.
EP vietnē pieejamajā dokumentā teikts, ka Krievija it kā "agresīvi izmanto plašu līdzekļu un instrumentu spektru, piemēram, speciālos fondus ("Krievu pasaule") vairāku valodu televizijas kanālus (Russia Today, RIA Novosti), informācijas aģentūras ("Sputnik"), sociālās un reliģiskās apvienības (ieskaitot Pareizticīgo baznīcu), sociālos mediju un tīmekļa "troļļus" uzbrukumiem rietumu vērtībām, Eiropas sašķelšanai, iekšējā atbalsta nodrošināšanai kā arī ar mērķi radīt iespaidu, ka Austrumu partnerības valstis ir rīcībnespējīgas."
"…Mēs tik un tā strādāsim; ja izsūtīs, mēs atkal atgriezīsimies," — paziņoja Simoņana.
Eiropas Parlamenta rezolūcija nav pirmā pret Krieviju vērstā apsūdzība par propagandu. Martā Zviedrijas Valsts drošības dienests publicēja paziņojumu, kurā apsūdzēja Krieviju par "psiholoģisko karu", kurā īpaši izcēla RT un Sputnik nozīmi.
Mediju brīvība brīvajā Baltijā
Marta beigās Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa slēgšanu domēna zonā.lv. Domēna reģistrators vēstulē atsaucās uz Latvijas ĀM pieprasījumu un lēmumu pamatoja ar to, ka esot pārkāpts ES Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Krievijas Ārlietu ministrija nosauca Latvijas varas iestāžu darbības par atklātas cenzūras izpausmi.
Igaunijas varas iestādes paziņoja, ka atbild uz "Krievijas propagandu" atbilstoši NATO un Eiropas Savienības komunikāciju stratēģijai, un precizēja, ka "vārda brīvības ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā" atbilde būs atbilstoša. Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass uzsvēra, ka propagandas labākā pretinde ir brīvi plašsaziņas mediji.
Pie tam Igaunijā tika anulētas VGTRK korespondenta Nikolaja Vasiļjeva uzņemšanas grupas vīzas, noraidīts lūgums atļaut ierašanos valstī starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" darbiniecei Marinai Perekrestovai.
Turcija izrādījusies iecietīgāka
Aprīļa beigās Sputnik vietne tika bloķēta Turcijā. Tika anulēta resursa galvenā redaktora Turala Kerimova akreditācija. Viņam tika liegta iespēja iebraukt valstī un anulēta uzturēšanās atļauja. Turcijas vicepremjers Numans Kurtulmušs paziņoja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības iestāžu ieteikumu.
Liegums piekļūt portālam tika atcelts 8. augustā. Pašā Turcijā lieguma atcelšana tika nosaukta par pozitīvu signālu un politiskās gribas izpausmi attiecībā pret Krieviju.
Nesamierināmā Ukraina
Stingrāko pozīciju jautājumā par Krievijas medijiem ir ieņēmusi Ukraina. Ukrainas Televīzijas un radio nacionālā padome laikā no 2014. līdz 2016. gadam aizliegusi 73 Krievijas telekanālu translēšanu valstī. To starpā ir arī bērniem paredzēti un zinātniski izglītojošie kanāli.
Ukrainā ieviesti ierobežojumi attiecībā pret krievu žurnālistiem — vairākiem mediju pārstāvjiem aizliegts iebraukt valstī. Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš norādīja, ka Krievijas telekanālu atslēgšana liecina par brīvības apspiešanu. Maskava vairākkārt nosaukusi šādus ierobežojumus par nepieļaujamiem.
Vēlāk Ukrainas prezidents Petro Porošenko atcēla aizliegumu iebraukt Ukrainā 29 krievu un ārzemju žurnālistiem, taču deva rīkojumu ieviest sankcijas pret Margaritu Simoņanu, VGTRK ģenerāldirektoru Oļegu Dobrodejevu, telekompānijas "Pirmais kanāls" ģenerāldirektoru Konstantinu Ernstu, bijušo telekanāla un avīzes "Izvestija" galveno redaktoru Aleksandru Potapovu, informācijas aģentūras TASS ģenerāldirektoru Sergeju Mihailovu, "Rossijskaja gazeta" galveno redaktoru Vladislavu Froņinu, telekanāla NTV bijušo ģenerāldirektoru Vladimiru Kuļistikovu, programmas "Vremja" svētdienas raidījuma vadītāju Iradu Zeinalovu.
Informācijas aģentūras "Rossija segodņa" pārstāvniecības Turcijā vadītāja Jeļena Palažčenko, pret kuru vērstās sankcijas tika atceltas līdz ar citiem ierobežojošajiem pasākumiem, paziņoja, ka nesaprot Ukrainas varas iestāžu loģiku. "Ukrainas prezidents mani pārsteidza divas reizes: kad iekļāva sankciju sarakstā un kad izslēdza no tā. Vairākus gadus strādāju Turcijā un nekādus rakstus par Ukrainu neesmu rakstījusi," — pavēstīja žurnāliste.
