21:46 22 Septembris 2017
Rīga+ 17°C
Tiešraide
NATO militārās mācības Operation Summer Shield Ādažu poligonā. Foto no arhīva

Washington Post: Baltijas valstīm vajadzīgi vēl lielāki NATO spēki

© Sputnik / Oksana Dzadan
Pasaulē
Saņemt īso saiti
111

NATO samita gaidās Baltijas valstis lūdz aliansi vērsties ar tiešu un nepārprotamu ziņu par gatavību izvietot to teritorijā plašus spēkus, ņemot vērā to, ka Baltijas valstīm ir "tāds kaimiņš".

NATO dalībvalstis Austrumeiropā aicina aliansi paplašināt militāro kontingentu šajās valstīs uz maksimāli ilgu laiku un piešķirt šiem grupējumiem tiesības ātri reaģēt uz iespējamo Krievijas intervenci, negaidot formālu politisko apstiprinājumu no NATO štāba Briselē, raksta avīze The Washington Post.

Baltijas valstis, gaidot NATO jūlija samitu, lūdz aliansi vērsties ar nepārprotamu un stingru paziņojumu par savu gatavību  izvietot šo valstu teritorijā lielus spēkus uz laiku pēc nepieciešamības, ņemot vērā to, ka viņām ir tāds kaimiņš.

Šādu informāciju piektdien, 26. februārī intervijā sniedzis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atrodoties Vašingtonā.

Viņa ierosinājums ir izskanējis pēc tam, kad NATO februārī nolēma paplašināt militāro kontingentu Centrālajā un Austrumeiropā.

Turklāt izdevumi, ko ASV paredz veltīt militārajām mācībām, sagatavotībai un ekipējumam valstīs, kas robežojas ar Krieviju, 2017. gada budžetā ir četrkārt palielināti – tie sastāda 3,4 miljardus dolāru.

NATO un ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs savā uzrunā ASV Kongresā ir nosaucis Krieviju par "ASV un Eiropas valstu – mūsu sabiedroto un partneru – pastāvēšanas apdraudējumu."

Ceturtdien, 25. februārī ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters norādīja, ka ASV nekad nav "vēlējusies padarīt Krieviju par ienaidnieku, neskatoties uz to, ka tieši tādas, iespējams, ir Krievijas domas par mums. Taču nevajag maldīties: mēs aizstāvēsim savas intereses, savus sabiedrotos un starptautiskās kārtības pamatus."

Rinkēvičs norāda, ka viņa valsts augstu vērtē tādu attieksmi un alianses izdevumus, taču uzskata, ka Baltijas valstīs dislocēto NATO kareivju skaits (daži simti) ir jāpalielina, turklāt jāpalielina arī smago ieroču, kā arī tanku skaits.

Latvija saskata nepieciešamību pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas dotu tai iespēju uzbrukuma gadījumā "aizsargāt valsti" līdz NATO galveno spēku ierašanās brīdim.

Vienošanās, ko NATO noslēdza ar Krieviju 1994. gadā, pēc aukstā kara beigām, paredz, ka alianse uzturēs drošību, pilnveidojot papildspēku pārvietošanas iespējas, nevis "izvietojot ievērojamus militāros spēkus", rakstu citē InoSMI.ru.

Krievija norāda, ka jebkāda NATO militārā kontingenta paplašināšana Austrumeiropas valstīs pārkāpj šo vienošanos. Tomēr NATO eksperti vēl joprojām apspriež terminu "ievērojami", un daudzi no viņiem apgalvo, ka šī vienošanās nav saistoša.

Rinkēvičs piebalsoja Brīdlovam apgalvojumā par to, ka Krievija rīko "hibrīdkaru". Viņš norāda, ka informācija, ko pašlaik raida televīzija un citi plašsaziņas informācijas līdzekļi, ir "apzināti centieni iespaidot visas sabiedrības aprindas" šajā reģionā.

Informācijas avoti, kas publicē materiālus krievu un latviešu valodās, cenšas nomelnot Eiropas Savienību, salīdzinot dzīves apstākļus Eiropā un Krievijā, kā arī veicina negatīvas informācijas izplatīšanos par Eiropas Savienības valstīm, atzīmēja Rinkēvičs.

Vienlaikus Krievijas finansētās nevalstiskās organizācijas izstrādā dažādas programmas, kuru ietvaros pusaudži un jaunieši tiek uzaicināti apmeklēt sporta sacensības un citus, no pirmā acu uzmetiena šķietami apolitiskus pasākumus Krievijā.

Pēc temata

Politologs: atsakoties no NATO, Zviedrija samazina konflikta zonu Baltijā
Aizsardzības ministrija: NATO kara kuģi varēs operatīvi ienākt Latvijas ūdeņos
Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks
Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā

Galvenie temati