10.feb — Anna Stoļarova, Sputnik.Trešdien kļuva zināms: NATO plāno izvietot pie Krievijas robežas papildu spēkus un dislocēt Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā tūkstošiem kareivju un smagos ieročus. Alianse vēlas tostarp nosūtīt uz Baltijas un Austrumeiropas valstīm arī īpašo uzdevumu vienības, bruņotas ar "zeme-gaiss" tipa raķetēm, triecienlidmašīnām un helikopteriem. Tiek izskatīta JKF spēku klātbūtnes palielināšanas iespēja Baltijas jūrā.
Avīze Telegraph norāda, ka šo rīcību Ziemeļatlantijas alianses valstis pamato ar bažām par to, ka Maskava varētu uzsākt "hibrīdkaru", iebrukt Baltijas valstu un Austrumeiropas valstu teritorijā.
Kaitīgs spriedzes pieaugums
Arbatovs skaidro: militārā opozīcija pastiprinās no abām pusēm, taču Krievijai salīdzinājumā ar tās kaimiņvalstīm ir ievērojams militārais pārsvars, un intensīvas mācības tās uzskata par militāra uzbrukuma draudiem.
"Vērojama eskalācija, kas kaitē gan Krievijai, gan Rietumiem. To iespējams pārtraukt tikai abpusēji, vienojoties par spēku pastiprināšanas pārtraukšanu, ievērojami samazināt mācību intensitāti un paplašināt savstarpējas uzticēšanās pasākumus, kas norādīti Vīnes vienošanās ietvaros, taču to apjoms ir nepilnīgs. Šo eskalāciju vēl iespējams vājināt. Jautājums ir tikai par to, vai puses ir ieinteresētas tā rīkoties no politiskā viedokļa. Pagaidām šāda ieinteresētība nav jūtama," – apgalvo eksperts.
No otras puses, Krievija nav aicinājusi NATO tuvoties tās robežām. Pietuvojoties alianse ir iekļāvusi valstis, kas tagad nokļuvušas arjergardā, skaidro Arbatovs. Šīs valstis meklēja drošību, taču tās vietā ir nokļuvušas priekšējā līnijā un tagad baidās.
"Ja pavērosim no robežas otras puses Krievijas bruņotos spēkus – varenus, reformētus, mobilus, ar modernu tehniku aprīkotus spēkus, kas pastāvīgi organizē liela mēroga mācības, ieskaitot pēkšņās pārbaudes, — kļūst skaidrs, ka mūsu kaimiņvalstis, kas iestājušās NATO, baidās," – uzskata A.Arbatovs.
Krievija vēlējās demonstrēt, ka "vairs nav vāja", ka tā ir spēcīga valsts, ar ko nepieciešams rēķināties. Zināmā mērā Krievija savu ir panākusi: tagad no KF baidās visi tās kaimiņi rietumos un dienvidos, secina akadēmiķis.
NATO bailes un raizes
Jurijs Roguļevs, MVU Rūzvelta vardā nosauktā ASV izpētes fonda direktors uzskata: krīzi Ukrainā un šķietami augošos draudus no Krievijas puses NATO izmanto kā ieganstu dalībvalstu "miera nodrošināšanas" un drošības palielināšanas kampaņai, kā rezultātā aug nepieciešamība palielināt militāros izdevumus un bruņojumu.
Eksperts atgādina, ka pēdējo gadu laikā NATO valstis pie tam ir ļoti negribīgi palielinājušas militāros izdevumus. Arī pašlaik šāda vēlme nav jūtama, taču Vašingtona, gluži pretēji, cenšas piespiest NATO dalībvalstis Eiropā piešķirt lielākus līdzekļus aizsardzībai.
Pats par sevi saprotams, Krievijas bruņoto spēku modernizāciju viņi interpretē no sava viedokļa. Agrāk, kad "braukāja un lidoja sarūsējuši spaiņi ar skrūvēm", NATO valstis uzkatīja, ka Krievijas armija absolūti nav gatava nekam, taču patreizējie atjaunotie Krievijas bruņotie spēki liek viņiem šodien spert zināmus soļus, sarunā norādīja Roguļevs.
