RĪGA, 10.feb — Sputnik. Iespējams, Austrumeiropas un Baltijas valstīs tiks dislocēti vairāki tūkstoši NATO kareivju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Telegraph.
Britu izdevums raksta: Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, iespējams, tiks dislocētas armijas daļas 500 līdz 1000 cilvēku apmērā. Lielākā daļa kareivju varētu būt no ASV, Lielbritānijas un Vācijas. Šie spēki tiks izvietoti uz rotācijas pamata, un, tajos, domājams, būs arī īpašo uzdevumu vienības, bruņotas ar "zeme-gaiss" tipa raķetēm, triecienlidmašīnām un helikopteriem.
Šodien Briselē sākas 28 alianses valstu aizsardzības ministru tikšanās. NATO dalībvalstu aizsardzības ministri apspriedīs kolektīvās aizsardzības un NATO politikas jautājumus. NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs apspriedes priekšvakarā paziņoja, ka sapulces dienas kārtībā iekļauts arī jautājums par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanos Austrumeiropā.
J.Stoltenbergs norāda, ka efektīva apturēšana un aizsardzība prasa gan sabiedroto spēku klātbūtni, gan arī alianses spēju ātri nodrošināt to nostiprināšanu. Sapulces dalībnieki apspriedīs arī iespēju pretoties hibrīddraudiem.
Krievija jau ir vairākkārt kritizējusi NATO militārās aktivitātes pastiprināšanos Eiropā. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paziņoja, ka tā saucamā hibrīdkara draudi ir tikai iegansts, kas ļauj "atrast attaisojumu darbībām austrumu flangā."
Ko uztrauc austrumu flangs
Atgādināsim, ka 3.februārī televīzijas un radio korporācija BBC uzsāka daudzsēriju filmas demonstrēšanu, kuras scenārija pamatā ir NATO un KF konflikts: pēc Krievijas armijas iebrukuma Latgalē Lielbritānija un ASV nostājas sava sabiedrotā pusē, un pasaulei draud kodolkarš.
Pagājušā nedēļā amerikāņu analītiskais centrs Rand Corporation iesniedza ziņojumu "Pieaugošie draudi NATO austrumu flangā". Karadarbības simulācija Baltijas reģionā ļāva ekspertiem secināt: Krievijas armijai būs vajadzīgas aptuveni trīs dienas, lai ieņemtu Rīgu un Tallinu.
Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis, komentējot analītiķu paziņojumus, atzīmēja, ka NATO pastāvīga klātbūtne reģionā ir obligāts faktors, kas nepieciešams iespējama uzbrukuma novēršanai Baltijas valstu teritorijā.
Vašingtona jau ir informējusi par savu nodomu 2017.finanšu gadā palielināt līdzekļus savu sabiedroto Eiropas valstu drošības programmas nodrošināšanai līdz 3,4 miljardiem dolāru. ASV prezidents Baraks Obamas informēja, ka tas ļaus ASV "palielināt militāro klātbūtni Eiropā un paplašināt iespējas savu saistību ietvaros NATO dalībvalstu priekšā". ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters no savas puses ASV militārās klātbūtnes pieaugumu Eiropā skaidroja ar "Krievijas nostiprināšanos".
