NATO dalībvalstis Austrumeiropā aicina aliansi paplašināt militāro kontingentu šajās valstīs uz maksimāli ilgu laiku un piešķirt šiem grupējumiem tiesības ātri reaģēt uz iespējamo Krievijas intervenci, negaidot formālu politisko apstiprinājumu no NATO štāba Briselē, raksta avīze The Washington Post.
Baltijas valstis, gaidot NATO jūlija samitu, lūdz aliansi vērsties ar nepārprotamu un stingru paziņojumu par savu gatavību izvietot šo valstu teritorijā lielus spēkus uz laiku pēc nepieciešamības, ņemot vērā to, ka viņām ir tāds kaimiņš.
Šādu informāciju piektdien, 26. februārī intervijā sniedzis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atrodoties Vašingtonā.
Turklāt izdevumi, ko ASV paredz veltīt militārajām mācībām, sagatavotībai un ekipējumam valstīs, kas robežojas ar Krieviju, 2017. gada budžetā ir četrkārt palielināti – tie sastāda 3,4 miljardus dolāru.
NATO un ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs savā uzrunā ASV Kongresā ir nosaucis Krieviju par "ASV un Eiropas valstu – mūsu sabiedroto un partneru – pastāvēšanas apdraudējumu."
Ceturtdien, 25. februārī ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters norādīja, ka ASV nekad nav "vēlējusies padarīt Krieviju par ienaidnieku, neskatoties uz to, ka tieši tādas, iespējams, ir Krievijas domas par mums. Taču nevajag maldīties: mēs aizstāvēsim savas intereses, savus sabiedrotos un starptautiskās kārtības pamatus."
Rinkēvičs norāda, ka viņa valsts augstu vērtē tādu attieksmi un alianses izdevumus, taču uzskata, ka Baltijas valstīs dislocēto NATO kareivju skaits (daži simti) ir jāpalielina, turklāt jāpalielina arī smago ieroču, kā arī tanku skaits.
Vienošanās, ko NATO noslēdza ar Krieviju 1994. gadā, pēc aukstā kara beigām, paredz, ka alianse uzturēs drošību, pilnveidojot papildspēku pārvietošanas iespējas, nevis "izvietojot ievērojamus militāros spēkus", rakstu citē InoSMI.ru.
Krievija norāda, ka jebkāda NATO militārā kontingenta paplašināšana Austrumeiropas valstīs pārkāpj šo vienošanos. Tomēr NATO eksperti vēl joprojām apspriež terminu "ievērojami", un daudzi no viņiem apgalvo, ka šī vienošanās nav saistoša.
Informācijas avoti, kas publicē materiālus krievu un latviešu valodās, cenšas nomelnot Eiropas Savienību, salīdzinot dzīves apstākļus Eiropā un Krievijā, kā arī veicina negatīvas informācijas izplatīšanos par Eiropas Savienības valstīm, atzīmēja Rinkēvičs.
Vienlaikus Krievijas finansētās nevalstiskās organizācijas izstrādā dažādas programmas, kuru ietvaros pusaudži un jaunieši tiek uzaicināti apmeklēt sporta sacensības un citus, no pirmā acu uzmetiena šķietami apolitiskus pasākumus Krievijā.