14:06 22 Augusts 2017
Rīga+ 18°C
Tiešraide
Turcijas armijas bruņumašīna. Foto no arhīva

Piektais punkts: vai Latvijai nāksies karot Turcijas pusē

© Flickr/ Step
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Filma-provokācija: Trešais pasaules karš Latgalē (15)
1021

Vai Turcija iesaistīs Krieviju karā pret NATO? Vai ASV izdosies atturēt savu sabiedroto no rīcības, kas varētu provocēt karadarbību? Kā Baltijas valstīm nekļūt par lielvalstu sadursmes ķīlniecēm? Uz šiem jautājumiem atbild Sputnik eksperti.

RĪGA, 18. feb — Sputnik, Jeļena Kņazeva, Regīna Hohlova. Rietumu diplomāti ir noraizējušies par jauno saspīlējumu Krievijas un Turcijas attiecībās, kas saistīts ar Sīrījā dzīvojošajiem kurdiem. Piemēram, avīze The Financial Times raksta, ka Maskava un Ankara pašlaik atbalsta konflikta puses Sīrījā un uzbrūk tiem, pret ko cīnās viņu sabiedrotie: "Vladimirs Putins Sīrijā izmanto Krievijas armiju ar viņam raksturīgo nežēlību." Rietumvalstu diplomāti norāda, ka Krievija konfliktā ar Turciju cenšas graut NATO autoritāti.

"Maskava tiecas padarīt Ankaru par vainīgo un uzsver, kāda plaisa šķir Turciju un NATO," — ziņo FT.

Kopīgas mācības Ādažu bāzē. Foto no arhīva
© Flickr/ Spc. Seth LaCount, Michigan National Guard
"Mums šķiet, ka Krievija vēlas izmēģināt NATO iespējas atbalstīt visus savus sabiedrotos, tieši tāpat kā Baltijas valstīs," — izdevumam norāda alianses amatpersona.
Latvijas prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, "Latvijas Radio" ēterā pastāstīja, ka Turcijas un Krievijas attiecību tālākas saspīlēšanās gadījumā, iespējams, stāsies spēkā NATO līguma piektais pants. Turcija tiks atzīta par NATO valsti, kas pakļauta uzbrukumam, tātad, tai būs tiesības uz atbilstošu aizsardzību.

"Krievi izmanto vājumu. Ja viņi redz, ka ir gatavi sist, tad tādu ciena," – piebilda Latvijas prezidenta padomnieks.

Sputnik lūdza ekspertus no Krievijas komentēt Kažociņa izteikumus un pastāstīt, cik ticami ir jauna krievu-turku kara draudi, kas varētu novest pie kara starp Krieviju un NATO.

Turcija mēģina iesaistīt NATO konfliktā ar Krieviju

KZA Orientālistikas institūta Arābu un islāma pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Boriss Dolgovs vērtē Krievijas darbības Sīrijā: ja Turcija vērsīsies pie NATO pēc palīdzības, maz ticams, ka alianse izmantos līguma piekto punktu. Tas paredz uzbrukumu NATO dalībvalstij, bet Krievija nav pārkāpusi Turcijas robežas.

"Manuprāt, NATO nevēlas tiešu sadursmi ar Krieviju. Toties Turcija to vēlas. Turcija cenšas  izraisīt tiešu NATO sadursmi ar Krieviju un izmantot aliansi savās interesēs," – paziņoja Vladimirs Dolgovs.

Eksperts uzskata, ka arī Turcija neplāno karot ar Krieviju. Citiem vārdiem sakot, liela mēroga Turcijas karaspēka iebrukums Sīrijas teritorijā, kas varētu kļūt par Krievijas atbildes iemeslu, nav gaidāms.

Jāņem vērā sarežgītā situācija Turcijā: karš ar kurdiem, bēgļi pie robežas, kaujinieki, kas iekļūst valsts teritorijā. Visi šie faktori izraisa noteiktas Turcijas iedzīvotāju daļas protestu. Iesaistīšanās karā var novest valsti līdz iekšējam kolapsam.

Provokācijas notiks arī turpmāk, Turcija centīsies iesaistīt NATO karā, taču liela mēroga sadursme vai pat karš ir maz ticams, — secina Dolgovs.

Baltija var kļūt par lielvalstu sadursmes ķīlnieci

NVS valstu institūta Eirāzijas integrācijas un ŠSO attīstības nodaļas vadītājs, atvaļinātais pulkvedis Vladimirs Jevsejevs stāsta, ka Baltijas valstīs kā problēma tiek uztverts fakts, ka Krievija ir to kaimiņvalsts.

ASV lēmums izvietot šajās valstīs militāro tehniku, bāzes un apbruņojuma noliktavas mudina Krieviju nostiprināt militāro potenciālu netālu no Baltijas valstu robežām.
Baltijas valstu civiliedzīvotāji ir kļuvuši par ASV un Krievijas konfrontācijas ķīlniekiem, uzskata militārais eksperts.

ASV atturēs Turciju

Militārs konflikts Krievijas un Turcijas starpā nostādīs NATO sarežģītas dilemmas priekšā. Ziemeļatlantijas aliansei nāksies izvēlēties: karš ar Krieviju vai NATO koncepcijas izmaiņas. ASV darīs visu iespējamo, lai nepieļautu KF sadursmi ar Turciju, uzskata Krievijas ārpolitikas eksperts, Maskavas Kārnegī centra direktors Dmitrijs Treņins.

"Pirmkārt, Amerikas Savienotās Valstis nevēlas tiešu sadursmi Maskavas un Ankaras starpā. Viņi atturēs sabiedroto no rīcības, kas varētu izprovocēt karadarbību," — viņš norādīja.

"Piektais pants nenozīmē, ka visas alianses dalībvalstis automātiski iesaistās karā. Tas nozīmē, ka puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai pretotos agresoram."

Taču kaut kāda iemesla dēļ šim līguma punktam tiek piešķira nozīme "viens par visiem un visi par vienu". NATO dalībvalstu iesaistīšanās karadarbībā sabiedrotās valsts pusē – tā nav dogma," – paskaidroja Treņins.

Eksperts uzskata, ka Krievijas un Turcijas tiešas sadursmes gadījumā NATO nāksies atrisināt sarežģītu dilemmu: iesaistīties karā pret Krieviju, kura rezultātā, iespējams, cilvēce pārstās eksistēt, vai mēģināt izkļūt no smagas krīzes.

"Ja NATO izrādīs vājumu un Turcijas pusē nostāsies nepārliecinoši, Latvija un citas valstis jutīsies neaizsargātas. Pati NATO koncepcija pārcietīs smagu krīzi. Šī iemesla dēļ ASV interesēs ir darīt visu iespējamo, lai nesāktos atklāts konflikts," – secināja Treņins.

Temats:
Filma-provokācija: Trešais pasaules karš Latgalē (15)

Pēc temata

Aizsargreflekss: Latvijas ĀM ministrs apsveic NATO sabiedroto plānus
Medvedevs par sadarbību ar NATO: jāmeklē kompromisi
Pārmaiņas austrumu flangā: Eiropā būs vairāk NATO
Arbatovs: NATO valstis baidās no Krievijas bruņotajiem spēkiem

Galvenie temati