RĪGA, 15. feb. –Sputnik, Vadims Koroļovs. NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās Briselē, drošības konference Minhenē un apgrūtinātais dialogs Krievijas un Latvijas starpā – šajā negatīvajā fonā politiķu izteikumos arvien biežāk sastopama frāze "jauns aukstais karš". Latvijas politiķi ar prieku saņēma ziņu par NATO militārās klātbūtnes pastiprināšanos Austrumeiropā, it īpaši Latvijā. Par Krievijas iespējamo reakciju spriež eksperts, KF ĀM Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Eiropas tiesību katedras docents Nikolajs Toporņins.
"NATO paplašināšanās ir politiski diplomātisks pasākums. Runa ir par 500 cilvēku – padomnieku, konsultantu, bāzes tehniskās apkalpošanas dienesta darbinieku izvietošanu. Tā nav ne triecienvienība, ne arī tanku vai zenītartilērijas brigāde. Tie ir citu NATO valstu pārstāvji – francūži, vācieši, amerikāņi, kanādieši un tā tālāk. Šī pasākuma rezultātā nav gaidāms radikāls stratēģisko spēku līdzsvara zudums. Viss paliks savās vietās. Protams, fons ir negatīvs, un mierīgu dialogu tas neveicinās," – viņš komentē.
Agrāk Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs Minhenes drošības konferencē norādīja, ka NATO politiskā līnija attiecībā pret Krieviju joprojām ir vēsa… mēs esam nonākuši uz jauna aukstā kara sliekšņa."
«No otras puses, pat gadījumā, ja pie mūsu robežām tiks dislocēti 500 cilvēki, un Krievijai pēkšņi parādīsies kaut kādi agresīvi plāni, viņi tik un tā neko nevarēs izdarīt. Reālai Baltijas valstu aizsardzībai pie robežas ir jāizvieto līdz zobiem bruņots alianses korpuss, kurā būs pusmiljons karavīru, lidmašīnas, kuteri, lielgabali un raķetes," – piebilda Nikolajs Toporņins.
Viņš uzskata, ka Krievija necentīsies destabilizēt situāciju. Pirmkārt, Latvijā ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, otrkārt, valstu starpā vienmēr ir veidojušās ļoti labvēlīgas attiecības. Nav vērts pievērst uzmanību domstarpībām par to, kā Latvija iekļāvās PSRS sastāvā utt. "Tie ir vēsturiski jautājumi, un tie ir jāapspriež," – viņš teica un piebilda, ka starpvalstu attiecībās nav radušies nekādi sarežģījumi kopš Latvijas neatkarības iegūšanas pirms 25 gadiem.
Latvijas iedzīvotāji tomēr var priecāties par alianses klātbūtnes pastiprināšanos tāpat kā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: "Šie 500 cilvēki neietekmēs ne militāri stratēģisko līdzsvaru, ne arī spēku līdzvaru, toties Aizsardzības ministrijai tiks piešķirti papildu līdzekļi un radītas jaunas darba vietas," – uzskata eksperts.
N.Toporņins atzimēja, ka Krievijas militārie speciālisti, protams, izdarīs atbilstošus secinākumus un sāks nostiprināt Baltijas robežu ar papildu PGA sistēmas spēkiem: "Tā ir atbildes reakcija. Kā tad citādi?! Militārajiem speciālistiem ir jāreaģē."
