RĪGA, 15.feb. — Sputnik. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško norāda: NATO paplašinās un pietuvina teritoriju Krievijai. Maskava nevar šo faktu ignorēt.
"Mēs vērojam pastāvīgas mācības, ASV spēku rotāciju (Eiropā – red. piez.), smago ieroču izvēršanu glabāšanas vietās… ASV plāno uz pastāvīgās rotācijas bāzes nosūtīt NATO jaunu brigādi. Šos faktus mēs nopietni ņemsim vērā, izstrādājot militāros plānus," — РИА Novosti citē Gruško interviju Wall Street Journal.
"Krievija nepaplašinās, turpretī NATO teritorijas paplašināšanās rezultātā tuvojas Krievijai. Pašlaik NATO šo teritoriju izmanto militārā spēka vēršanai pret Krieviju," – secina Gruško.
Maskavā bažas rada tā saucamā zibenīgā globālā trieciena koncepcija, ko izstrādā ASV, atzīmē Krievijas pastāvīgais pārstāvis.
WSJ korespondents uzdeva diplomātam jautājumu par to, vai Krievija plāno pieprasīt PGA programmas apturēšanu Eiropā. Gruško atbildēja, ka Maskavā satraukumu rada ne vien šī programma, bet arī ASV izstrādātās iespējas ārpus Eiropas teritorijas.
"Mēs vērtējam ASV iespējas no jūras bāžu viedokļa, kas pašlaik tiek izvērstas Vidusjūrā, Rotā (Spānija)… Taču arī tā ir tikai daļa no sarežģītas stratēģiskās artimētikas. Jāņem vērā tādi jautājumi, kā globālais zibenīgais trieciens. Tas ir ļoti bīstams punkts stratēģiskās stabilitātes aspektā. Jāizvērtē arī kosmosa militarizācija. Mēs cenšamies pārliecināt savus partnerus nopietni piedalīties pārrunās, kuru mērķis ir atteikšanās no militāro līdzekļu izvietošanas kosmosā," – norādīja Gruško.
ASV zibenīgā globālā trieciena sistēma paredz virsskaņas iekārtas izstrādi. Pašlaik rit tās prototipu izmēģinājumi. Tā varēs izdarīt precīzu triecienu no Amerikas teritorijas jebkurā zemeslodes punktā aptuveni vienu stundu pēc palaišanas. Iekārta neizmanto kodolieročus, taču ar tās palīdzību iespējams atbruņot statēģiskos kodolspēkus.
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri pagājušā nedēļā, tiekoties Briselē, apstiprināja ieteikumu par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanos Eiropas austrumos, Vidusjūras austrumos un Melnajā jūrā.
Pirms ministru tikšanās Briselē britu izdevums paziņoja, ka 500 —1000 kareivji no ASV, Lielbritānijas un Vācijas tiks nosūtīti uz Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Šo vienību struktūrā tiks iekļautas īpašo uzdevumu vienības, bruņotas ar "zeme-gaiss" klases raķetēm, triecienlidmašīnām un helikopteriem.
