Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

Pirms pandēmijas pārtikas produktu tirdzniecība tiešsaistē Latvijā attīstījās lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Agrāk kas tāds gadījās reti, taču līdz ar pandēmijas sākumu zādzībā Latvijas veikalos arvien biežāk tiek pieķerti tieši vecāki cilvēki, pastāstīja Drošības biznesa asociācijā.

Pārtikas produktu tirdzniecība ārkārtējās situācijas režīma laikā noteikto ierobežojumu dēļ ir cietusi mazāk, nekā mazumtirdzniecība kopumā, taču pircēju ienākumi ir manāmi kritušies.

Tirdzniecības centra "Spice" vadība nav nomniekiem pretimnākoša un pieprasa samaksu pilnā apmērā, ne visi veikali krīzes laikā un bez klientiem var atļauties šādus tēriņus.

Pēc kāda principa tiek atlasīti produkti tiešsaistes pasūtījumiem un kādēļ pat zobu pastu iepako atsevišķā plastmasas maisā.

Turīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir spiesti atteikties no atvaļinājuma ārzemēs, šobrīd aktīvi tērē naudu valstī.

Nebūt ne visas valsts prasības veikaliem šķiet saprātīgas mazumtirgotājiem, turklāt dažas var vienkārši novest pie bankrota.

Situācija pārtikas produktu tirgū Latvijā ir stabilizējusies, veikalos atrodami divu veidu griķi, zemnieki ved uz tirgu savu produkciju, pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Latvijas lielākie tirdzniecības tīkli atskaitījās par to, kā klienti uztvēruši jaunās prasības par distances ievērošanu veikalos.

Drosmīga veikala darbiniece Polijā prata atkauties no bruņota zagļa, izmantojot savus "darba rīkus".

Veikalā bez iepakojuma var atnākt ar savu burku, pudeli, kasti vai maisu, samaksāt tikai par preci un nepalielināt atkritumu skaitu pasaulē.