https://sputniknewslv.com/20220329/vai-aziotaza-latvijas-veikalos-ir-parspileta-21123054.html
Vai ažiotāža Latvijas veikalos ir pārspīlēta?
Vai ažiotāža Latvijas veikalos ir pārspīlēta?
Sputnik Latvija
Baumas par to, ka no Latvijas veikalu plauktiem pazūd preces pircēju ažiotāžas dēļ, spriežot pēc visa, ir stipri pārspīlēti. 29.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-29T19:40+0300
2022-03-29T19:40+0300
2022-03-29T19:40+0300
latvijā
sankcijas
latvija
produkti
veikals
tirdzniecība
iedzīvotāji
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/16/21031869_0:115:3068:1841_1920x0_80_0_0_c76173d76ea64c0f666cf5ee4f928e84.jpg
RĪGA, 29. marts - Sputnik. "Benu" aptiekas un pētījumu kompānijas "Gemius" no 9. līdz 11. martam veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 27% no 1859 aptaujātajiem respondentiem sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, raksta Mixnews.lv.Vēl 72% aptaujāto atzina, ka nav sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, bet 1% respondentu nevarēja konkrētu atbildi uz jautājumu.No tiem, kuri tomēr apzināti veido produktu krājumus, 27% ir sievietes un 20% ir vīrieši. Turklāt 66% aptaujāto sieviešu un 80% vīriešu pārtikas uzkrājumus nav sākuši veidot.Turklāt latvieši šajā jautājumā izrādījās praktiskāki — 28% aptaujāto paziņoja, ka speciāli iegādājušies produktus ar ilgu derīguma termiņu.Krievu vidū tādu bija tikai 12%.Pēc aptaujāto vecuma, pārtikas uzkrājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sāka veidot 30% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 23% vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 32% vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 24% vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kā arī 25% vecumā no 55 līdz 74 gadiem.Iepriekš ziņots, ka pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju dēļ no Latvijas veikalu plauktiem pazudis sāls un soda. Pēc tam Latvijas iedzīvotāji steigšus sāka veidot krājumus. Piemēram, Iecavā, Aucē, Bēnē un dažos Jelgavas veikalos tika izpirkts sāls, Kauguros arī sausās zupas, bet Rīgā vismaz vienā veikalā bija piefiksēti tukši plaukti ar grieķiem.Turklāt daži "Lidl" veikali ierobežoja noteikto preču nopērkamo daudzumu.Pārdevēji atzīmēja, ka pagaidu ierobežojumi bija nepieciešami tādu pircēju dēļ, kuri izpērk dažādas preču kategorijas, neatstājot neko citiem.
https://sputniknewslv.com/20220320/dazi-veikali-latvija-nav-atteikusies-no-krievijas-un-baltkrievijas-precem-20995087.html
https://sputniknewslv.com/20220320/zverigs-kapitalisms-cik-latvija-maksa-tirgus-ekonomika-20994342.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/16/21031869_122:0:2853:2048_1920x0_80_0_0_8afb6ee6d71b1ea693c19a7146c9d0f5.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
sankcijas, latvija, produkti, veikals, tirdzniecība, iedzīvotāji
sankcijas, latvija, produkti, veikals, tirdzniecība, iedzīvotāji
Vai ažiotāža Latvijas veikalos ir pārspīlēta?
Baumas par to, ka no Latvijas veikalu plauktiem pazūd preces pircēju ažiotāžas dēļ, spriežot pēc visa, ir stipri pārspīlēti.
RĪGA, 29. marts - Sputnik. "Benu" aptiekas un pētījumu kompānijas "Gemius" no 9. līdz 11. martam veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 27% no 1859 aptaujātajiem respondentiem sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, raksta
Mixnews.lv.
Vēl 72% aptaujāto atzina, ka nav sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, bet 1% respondentu nevarēja konkrētu atbildi uz jautājumu.
No tiem, kuri tomēr apzināti veido produktu krājumus, 27% ir sievietes un 20% ir vīrieši. Turklāt 66% aptaujāto sieviešu un 80% vīriešu pārtikas uzkrājumus nav sākuši veidot.
Turklāt latvieši šajā jautājumā izrādījās praktiskāki — 28% aptaujāto paziņoja, ka speciāli iegādājušies produktus ar ilgu derīguma termiņu.
Krievu vidū tādu bija tikai 12%.
Pēc aptaujāto vecuma, pārtikas uzkrājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sāka veidot 30% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 23% vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 32% vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 24% vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kā arī 25% vecumā no 55 līdz 74 gadiem.
Iepriekš ziņots, ka pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju dēļ no Latvijas veikalu plauktiem pazudis sāls un soda. Pēc tam Latvijas iedzīvotāji steigšus sāka veidot krājumus. Piemēram, Iecavā, Aucē, Bēnē un dažos Jelgavas veikalos tika izpirkts sāls, Kauguros arī sausās zupas, bet Rīgā vismaz vienā veikalā bija piefiksēti tukši plaukti ar grieķiem.
Turklāt daži "Lidl" veikali ierobežoja noteikto preču nopērkamo daudzumu.
Pārdevēji atzīmēja, ka pagaidu ierobežojumi bija nepieciešami tādu pircēju dēļ, kuri izpērk dažādas preču kategorijas, neatstājot neko citiem.