Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

Rīgas ostas valdes loceklis Kaspars Ozoliņš padalījās ar savām domām par to, kā jāstrādā Latvijas tranzīta sektoram, lai turpinātu pelnīt.

Ogles veidoja aptuveni pusi Latvijas ostu kopējā kravu apgrozījuma, bet pēdējos mēnešos vilcienu sastāvi ar šo degvielu no Krievijas tikpat kā nenāk.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

Iespēja apkalpot Rīgas ostā kuģus ar kravnesību virs 150 tūkstošiem tonnu nodrošinās tirgus priekšrocības, paziņoja ostas pārstāve.

Vēl nesen Rīgas ostā strādāja aptuveni 20 000 cilvēku, maksāja nodokļus no labām algām – un tas viss veidoja galvaspilsētas budžeta ienākumus, daži no tiem var kļūt par sociālo dienestu klientiem, ja koalīcija nestrādās pie ostas attīstības, uzrakstīja Jānis Urbanovičs.

Latvijas muitnieki konstatējuši, ka kastēs ar koka granulām paslēpti astoņi simti cigarešu kārbu bez akcīzes markām.

Investīciju samazināšana, ražotnes izvietošana ostā un digitalizācija – tā Rīgas osta strādās Krievijas ogļu un naftas produktu kravu apstrādes apjoma samazināšanas apstākļos.

Rīgas Brīvosta un Liepājas Speciālā ekonomiskā zona var pāriet valsts īpašumā, kā tas iepriekš notika ar Ventspils Brīvostu, padalījās nākotnes redzējumā satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Šodien perspektīvākais partneris Latvijas dzelzceļam un ostām ir Baltkrievija – tai jāpiedāvā zemi tarifi un jāļauj būvēt ostās savus termināļus, uzskata Anrijs Matīss.

No 2020. līdz 2022.gadam Rīgas ostas pārvalde plānoja investīcijas 65,3 miljonu eiro apmērā, taču kravu apgrozījuma krituma dēļ projektu nāksies pārskatīt.

Rīgas ostai esot priekšrocības, kas varētu palīdzēt palielināt kravu tranzīta apjomus, bet, lai īstenotu projektu, ir nepieciešama nauda, taču investoru pagaidām nav.