Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara

© Sputnik / Sergey MelkonovТерминал по перевалке и краткосрочному хранению сыпучих минеральных удобрений
Терминал по перевалке и краткосрочному хранению сыпучих минеральных удобрений - Sputnik Latvija, 1920, 18.02.2021
Rīgas ostas valdes loceklis Kaspars Ozoliņš padalījās ar savām domām par to, kā jāstrādā Latvijas tranzīta sektoram, lai turpinātu pelnīt.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Situācija ar kravu tranzītu Latvijā pasliktinājās, un tas nav vien pandēmijas rezultāts. Ja Latvija joprojām vēlas saglabāt šī "pīrāga daļu", jāizveido kontakti ar potenciālajiem partneriem, jāstāsta par šī tranzīta koridora priekšrocībām. Turklāt ar to jānodarbojas nevis atsevišķi, bet kopīgi – gan stividoriem, gan Satiksmes ministrijai, gan Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, gan prezidentam, paziņoja Rīgas Brīvostas flotes valdes loceklis un vadītājs Kaspars Ozoliņš intervijā Dienai.

Situācija tranzīta kravu pārvadājumos ir pasliktinājusies vēl pirms koronavīrusa pandēmijas, sacīja Ozoliņš. Pēc Ozoliņa vārdiem, transporta nozares daļa savulaik sastādīja 19% no IKP, bet patlaban vairs tā nav, un Latvija ir zaudējusi "vienu lielu daļu no pīrāga".

Viņš norādīja, ka Latvija tradicionāli bijusi Baltijas līdere pārkrauto kravu apjomu ziņā, bet esošie rādītāji liecina, ka situācija ir sarežģīta un ir nepieciešamas pārmaiņas.

Iekšzemes pārvadājumi

Ostas pārstāvis noradīja, ka pērn tika atzīmēts iekšzemes kravu pārvadājumu pieaugums par 18%, taču absolūtajos skaitļos tas nav īpaši daudz, un pagaidām priekam nav pamata. Ozoliņš uzskata, ka vēl ir pie kā strādāt – piemēram, varētu ieviest atsevišķu regulējumu šādiem pārvadājumiem, tas attiecas gan uz tarifiem, gan operāciju aspektiem. Kā pozitīvu viņš atzīmēja faktu, ka lauksaimnieku apvienība iegādājas savu terminālu ostā. Ar laiku būs iespēja novērtēt, vai tas ir efektīvi, lai nodrošinātu efektīvāku un kontrolētāku produkcijas transportēšanu, pārkraušanu un pārdošanu.

Ozoliņš konstatēja, ka ostās pieaug lauksaimniecības un meža kravu transportēšanas tendences. Pēc viņa domām, šīs produkcijas iekšējie pārvadājumi varētu palīdzēt Latvijas dzelzceļam daļēji kompensēt zaudējumus, kas radušies starptautisko kravu tranzīta apjomu samazināšanas rezultātā.

Nepārtraukti jāatgādina par sevi

Ozoliņš uzskata, ka Latvijai ir nepārtraukti jāattīstās starptautiskajā arēnā, jāpaziņo par sevi, lai tās tranzīta koridors tiktu izmantots. Kravu esamība ir ne tikai atsevišķu ostu vai LDz jautājums, tas ir visas valsts stratēģiskā redzējuma un rīcības jautājums, viņš uzsvēra.

Выгрузка грузового вагона  - Sputnik Latvija, 1920, 16.02.2021
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles

Ostas pārstāvis ir pārliecināts – lai gūtu panākumus, visiem transporta un tranzīta jomā iesaistītajiem uzņēmumiem un valsts iestādēm darbības būtu jāveic savstarpējā sinerģijā. Nepārtraukti jāizplata informācija par to, kāda Latvijā ir infrastruktūra, kādas ir tās priekšrocības, kādas ir iespējas. Tāpat sistemātiski jāveido sinerģija ar partnervalstīm, neatkarīgi no tā, vai tā ir Krievija vai Zviedrija, vai kāda no Āzijas vai Dienvidamerikas valstīm. Kādam par to jārūpējas, un tas nav kāda atsevišķa uzņēmuma uzdevums, atkārtoja Ozoliņš. Kā piemēru viņš minēja bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa un bijušā premjerministra Māra Kučinska vizītes Ķīnā, lai attīstītu ekonomisko sadarbību starp valstīm.

Tāpat viņš pastāstīja par to, kā sadarbojoties ar dažādām valstīm, jāņem vērā dažas nianses. Piemēram, Āzijas valstīs sadarbības un projektu apspriešana starp uzņēmumiem parasti sākas tikai pēc tam, kad notika augstāko amatpersonu sarunas. Tāpēc ir svarīgi, lai nozare strādātu sasaistē ar Latvijas valsts sektoru un Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju. Tām ir aktīvi jāiesaistās dialoga veidošanā ar dažādām valstīm – tās ir darīts vēsturiski un tā jādara arī tagad, pārliecināts Ozoliņš.

"Ja kāds domā, ka mūs – un te es domāju Latviju kopumā, nevis LDz vai kādu konkrētu ostu, – pasaulē ļoti labi pazīst un visu laiku patur prātā kā potenciālo starptautiskās sadarbības partneri, tad mēs smagi maldāmies," teica Ozoliņš.

Viņš atzīmēja, ka pat tik liela un ekonomiski attīstīta valsts kā Vācija pastāvīgi sevi reklamē.

Грузовые поезда на станции - Sputnik Latvija, 1920, 12.02.2021
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija

"Esmu savulaik runājis ar Vācijas lielāko ostu vadītājiem, un viņi ir teikuši, ka viņu darbs līdz pandēmijai lielā mērā sastāvēja no komandējumiem, jo, lai arī var šķist, ka Vācija ir pasaulē labi pazīstama valsts, arī Vācijas ostām un nozares uzņēmumiem visu laiku jāatgādina par sevi un to, ko var piedāvāt sadarbības partneriem," atzīmēja Ozoliņš.

Tieši tāpat arī Latvijai pasaulē visu laiku jāatgādina, ka pie mums ir labākie, potenciāli iespējamie sadarbības partneri. Šis viss, protams, ir pie nosacījuma, ja Latvija joprojām vēlas arī nopelnīt ar transporta nozari, paudis Ozoliņš.

Sadarbība nepārtraukti jāattīsta. Tas nav kā restorānā, kur apkalpo pie galdiņa pēc tam, kad esam izteikuši savu vēlmi. Latvijai jābūt aktīvai, tas attiecas arī uz pareizu informācijas sniegšanu medijos par tranzīta nozari un šajā sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, teica Ozoliņš.

Negatīva informācija medijos var atbaidīt potenciālos partnerus

Ostas pārstāvis paskaidroja, ka ārvalstu partneri, tostarp no Ķīnas, par kuras lielapjoma kravām allaž interesējas Latvija, seko līdzi informācijai mūsu medijos. Ozoliņš norādīja, ka jo vairāk mūsu mediji stāsta par konkrēto, ārvalstu sadarbības partnerus interesējošo tēmu, jo labāk.

Turklāt negatīva informācija presē par uzņēmumiem vai to vadītājiem var traucēt sadarbības veidošanai – negatīvs var novirzīt potenciālos partnerus pie tiešajiem konkurentiem, paziņoja Ozoliņš.

"Jo vairāk mēs te, Latvijā, savstarpēji nodarbojamies ar kritizēšanu, jo vairāk šai kritikai tiek pievērsta uzmanība citur pasaulē, var rasties tāds iespaids, ka mēs paši ar savām lietām netiekam galā, un partnervalstis var izdarīt secinājumus, ka ar Latviju sadarboties ir riskanti, un neviens taču negrib riskēt ar savām kravām un reputāciju," skaidroja Ozoliņš.

Tāpat ostas pārstāvis atzīmēja biežu vadītāju nomaiņu LDz. Katram jaunam vadītājam nepieciešams laiks ''aklimatizācijai'' jaunajā amatā un ir jāpaveic primārās tehnoloģiski organizatoriskās lietas.

"Pēdējos gados LDz un ne tikai šajā kompānijā kadru mainība bijusi visai strauja, bet ir jāsaprot, ka noturīgas ilgtermiņa starptautiskas sadarbības veidošanai tas par labu nenāk," uzsvēra Ozoliņš.

Вентспилсский свободный порт - Sputnik Latvija, 1920, 22.01.2021
Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

Ozoliņš uzskata, ka tieši Latvija Dzelzceļam būtu jābūt tam, kurš varētu koordinēt sadarbību transporta un tranzīta nozares sadarbību Latvijā, it īpaši ja runa ir par liela apjoma kravām. Tieši LDz varētu veidot sadarbību ar lielajiem klientiem un tad pieņemt patstāvīgu lēmumu, uz kuru ostu varētu novirzīt šīs kravas — atbilstoši biznesa piedāvājuma loģikai un loģikai, kas ir atspoguļota Latvijas transporta nozares attīstības stratēģijās.

"Ja Latvija vēlas sadarboties ar kādu no lielajām Āzijas valstīm, tad jāsaprot, ka tur domāšana ir vērsta pilnīgi citos mērogos nekā mūsu valstī un ka Latvija ir ļoti mazs punktiņš uz vispārējās kartes. Tādēļ ir ļoti svarīgi, pirmkārt, lai mūsu valsts vispār būtu starptautiski pazīstama, otrkārt, lai mūsu valsts reputācija būtu pozitīva, treškārt, mums jāapzinās, ka moderno tehnoloģiju laikmetā valsts vizītkarte ir arī tā informācija, ko par šo valsti var atrast internetā," paudis Ozoliņš.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала