https://sputniknewslv.com/20210413/Rigas-ostas-kravu-apgrozijums-samazinajas-par-15-15491654.html
Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%
Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%
Sputnik Latvija
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu. 13.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-13T12:36+0300
2021-04-13T12:36+0300
2021-04-13T08:27+0300
latvijā
ekonomika
rīgas brīvosta
kravas
kravu pārvadājumi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/06/15456808_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_6bedabff89652a1f57502f975188a0a0.jpg
RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.
https://sputniknewslv.com/20210406/Bijusais-satiksmes-ministrs-butu-labak-ostas-likvidet-vilcienussazaget-15457853.html
https://sputniknewslv.com/20210401/Gaidami-lieli-zaudejumi-ko-daris-Klaipedas-osta-bez-baltkrievu-mineralmesliem-15432346.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/06/15456808_114:0:1935:1366_1920x0_80_0_0_f0e13289660fee546ca16c79d0645b6f.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, ekonomika, rīgas brīvosta, kravas, kravu pārvadājumi
latvijā, ekonomika, rīgas brīvosta, kravas, kravu pārvadājumi
Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.
RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas
mājaslapā.
Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.
Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.
Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.
Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.
Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.
Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.