Armēnijas un Azerbaidžānas robežas delimitācijas un demarkācijas sarežģītos gadījumos Krievijas robežsargi nepieļauj provokācijas un pilda miernešu misiju.

Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Armēņu bruņoto spēku sakāves rūgtums nespēj atbīdīt malā acīmredzamās kļūdas neatzītās republikas aizsardzības organizācijā.

Krievijas miernešu operācijai Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta zonā nav analogu: uzdevumu mērogs ir milzīgs, no pašiem pamatiem jāveido militārā infrastruktūra, drošības sistēmas, sakaru un transporta komunikācijas.

Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas valstu vadītāju trīspusējā vienošanās apturējusi karadarbību Karabahā. Sprādzieni Stepanakertas un Martuni apkaimē apklusuši.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans konstatēja, ka vienošanās Kalnu Karabaha jautājumā ir ļoti smaga, tomēr atzīmēja, ka citas izejas nebija. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs norādīja, ka vienošanās pieliek punktu konfliktā, kas ilgst kopš 1988. gada.

Azerbaidžānas Ārlietu ministrija atzina, ka dežurējošā pretgaisa aizsardzības komanda pieņēmusi lēmumu atklāt uguni, ņemot vērā saspringto situāciju reģionā un īpašo kaujas gatavības režīmu sakarā ar "Armēnijas iespējamām provokācijām".

Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Šušans Stepaņans paziņoja, ka valsts palīdzēs Krievijai noskaidrot incidenta apstākļus.

Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Turcijas prezidents Tajips Erdogans apgalvo, ka Armēnija pārkāpusi pamieru konfliktā pie saskarsmes līnijas ar Azerbaidžānu, par ko abas valstis vienojās dienu iepriekš.

Humānā pamiera režīms stājies spēkā vairākos saskarsmes līnijas iecirkņos Kalnu Karabahā.

Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru sarunas sākās piektdien Maskavā un noslēdzās naktī. Tās ilga vairāk nekā desmit stundas.

Karš Karabahā var mazināt Krievijas ietekmi Aizkaukāzā – par to tagad Krievijā diskutē aizvien biežāk, gan ar satraukumu, gan – mūžīgie krievu imperiālisma apkarotāji – ar cerību.

Kontrpropaganda karā parasti tiek izmantota pretinieka demoralizācijai, pārspīlējot tā zaudējumus un pašu panākumus.

Neatzītā Kalnu Karabaha republika informēja, ka tās teritorijā apšaudītas apdzīvotās vietas, arī galvaspilsēta Stepanakerta.

Bruņotās konfrontācijas saasināšanās Kalnu Karabahā, Baku un Erevācijas ilggadējās militāri politiskās pretrunas trešās valstis tagad izmantoto negatīviem mērķiem.

Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.