Saskaņā ar trīspusējo vienošanos patlaban Kalnu Karabahā dislocēta gandrīz puse no divus tūkstošus kareivju lielā Krievijas miernešu kontingenta (no 15. motorizēto strēlnieku brigādes) ar kara tehniku, ieskaitot helikopterus Mi-24 un Mi-8, bruņutransportierus BTR-82A, bruņumašīnas "Tigr" un "Taifun". Kopš miernešu operācijas sākuma aviobāzē Erebuni ieradušies 56 reisi, pārvesti vairāk nekā 800 karavīri, 119 bruņojuma un kara tehnikas vienības. Vienību pārvietošana uz Stepanakertu turpinās – pagaidām likti vien pamati plašajai militārajai operācijai, jaunajam posmam Dienvidkaukāza vēsturē, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Ne velti miernešu kontingentu komandē izcili kompetenta personība – Krievijas Varonis Rustams Muradovs, kopš 2018. gada – Dienvidu kara apgabala komandiera vietnieks.
Ar mērķi novērst incidentus un parūpēties par Krievijas karavīru drošību organizēta mijiedarbība ar Azerbaidžānas un Armēnijas bruņoto spēku ģenerālštābiem. Stepanakertā dislocētais Krievijas kontingenta štābs sadarbībā ar Azerbaidžānu un Armēniju precizē miernešu operācijas parametrus. Krievija uzņēmusies īpašu atbildību par drošību NVS teritorijā, un 15. atsevišķā motorizēto strēlnieku brigāde iepriekš speciāli izveidota dalībai operācijās ar mērķi uzturēt starptautisko mieru un drošību Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ANO, EDSO, nepieciešamības gadījumā – arī Šanhajas sadarbības organizācijas interesēs.
11. novembrī, demonstrējot izcilu efektivitāti, mierneši sāka kontrolēt Lačinas koridoru, pēc tam – visu saskarsmes līniju Kalnu Karabahas teritorijā. Gar to izveidoti 10 novērošanas posteņi, lai sekmētu transporta tranzīta drošu kustību, novērstu prettiesiskas darbības pret civiliedzīvotājiem. Atbildības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" plānots veidot 16 novērošanas posteņus. Saskarsmes līniju sāks patrulēt arī kara policijas vienības miernešu kontingenta sastāvā. Šie soļi sekmē stabilitātes stiprināšanos, pāreju pie mierīgas dzīves, bēgļu atgriešanos mājās.
Skarba ikdiena
Tuvākos piecus gadus (vismaz) miernešu operācija prasīs nopietnu darbu. Ievest militāro kontingentu konflikta zonā – tas ir tīrais sīkums. Gandrīz no nulles ļoti ātri jāveido novērošanas un kontroles sistēma, optimālas fortifikācijas vienību dislokācijas vietās un visos 16 posteņos, droša sakaru sistēma ar posteņiem un komandieriem, aizsargāti arsenāli, degvielas krājumi, lauka nometnes ar visu aizmugures infrastruktūru (ēdnīca, medicīnas un sanitārā daļa, pirts un veļas mazgātavas komplekss). Pie tam nav pieļaujams kaitējums reģiona civiliedzīvotāju ekonomiskajām interesēm un ierastajai dzīvei.
Nav nekāda vieglā lieta – pārziemot teltīs, tomēr 15. brigādē dien pieredzējuši profesionālā dienesta karavīri ar pieredzi un zināšanām par starptautisko humanitāro tiesību normām bruņotajos konfliktos. Profesionālisms un speciālā sagatavotība garantē augstu dienesta līmeni un Krievijas miernešu izturību Kalnu Karabahas skarbajos apstākļos. Tā kā reģionā joprojām uzturas kaujinieki no Tuvajiem Austrumiem – algotņi un teroristi, – kara recidīvi ir neizbēgami un miernešu pieredze ir ļoti svarīga. Diversiju un terorisma draudi operācijas rajonā nozīmē, ka pastāvīgi vērojama īpaša spriedze, karavīriem jācenšas apsteigt likumpārkāpumus.
Iespējams, "iesaldētā konflikta" jaunajā konfigurācijā kādam ienāks prātā "pārņemt" teritoriju (uz vienu vai otru pusi) un pārbaudīt Krievijas miernešu iespējas. Agrāko miernešu misiju pieredze Dienvidkaukāzā rāda: patruļu un militāro kolonnu ceļā iespējamas mīnas, radiovadāmie fugasi, mēģinājumi organizēt transporta blokādes kalnu apvidū, citas provokācijas. Miernešu rīcībā nav smagā bruņojuma (artilērija, taktiskie raķešu kompleksi) palielina sadursmju un zaudējumu risku atbildības zonā. Skarbā realitāte atgādina, ka 14 gadus ilgajā KF miernešu misijā Gruzijas-Abhāzijas konfliktā dažādos apstākļos gājuši bojā vairāk nekā simt Krievijas karavīri. Katra miernešu misija ož pēc pulvera – no pirmās līdz pēdējai dienai. Pat 15. brigādes karavīru rotācija (divreiz gadā) tiks organizēta kā atsevišķa militārā operācija, kurā katrai vienībai zināms savs laiks un maršruts.
Atbilstoši situācijai Krievija un Turcija ir vienojušās veidot sadarbības centru Azerbaidžānā un novērot uguns pārtraukšanas režīmu Kalnu Karabahā. Lai kā turku partneriem gribētos, trīspusējais līgums neparedz Ankaras dalību Krievijas miernešu operācijā. To ne vienu reizi vien uzsvērusi Krievijas Ārlietu ministrija. Situācijas noregulēšanas garantijas sniegs pārrunas, nevis ārvalstu bruņoto spēku (vai nelikumīgu bruņoto formējumu) koncentrācija un karadarbības kārtējā eskalācija.
Karabahā nosprausto uzdevumu mērogs liek secināt: Krievija atkal uzvēlusi plecos smagu nastu un nopietnas saistības, lai saglabātu mieru un stabilitāti Dienvidkaukāzā.
