Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Baltkrievijas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas starp Baltkrieviju un Lietuvu, parādīja, ka tā var darboties bez pieslēguma Lietuvas tīklam, paziņoja Baltkrievijas Enerģētikas ministrijā.

Baltkrievijas enerģētiķi devuši iespēju Baltijas valstīm izjust, kadas sekas nesīs 2025. gadā ieplānotā atslēgšanās no enerģētiskā loka, kas savienot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Lietuva apdraud savu energosistēmu un riskē atstāt cilvēkus bez siltuma un enerģijas, taču politiskie lozungi valstī gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem.

Baltijas republikas lemj sevi pastāvīgu cenu svārstību un iespējamas nestabilitātes riskam, atsakoties no stabiliem un uzticamiem partneriem no Baltkrievijas un Krievijas.

Līdz 2025. gadam Lietuva nevar garantēt, ka tās energotīklā nenonāks Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija.

LitPol Link paplašināšana ir nepieciešama, jo tieši caur to Baltijas elektrotīklu frekvence tiks sinhronizēta ar kontinentālās Eiropas tīkliem, paziņoja Lietuvas operators.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2021.-2030. gadam paredz investīcijas 405 miljonu eiro apmērā.

Eiropas Komisija pieņēma lēmumu piešķirt 720 miljonus eiro Baltijas valstīm, lai tās sinhronizējas ar ES elektrotīkliem.

Baltija būtu varējusi iegūt nopietnas priekšrocības un vērā ņemamas dividendes, ja kļūtu par tranzīta laukumu elektroenerģijas tirdzniecībā starp Krieviju un Skandināviju.

Degvielas ielādēšanu BelAES pirmā energobloka reaktorā plāno jūnijā, savukārt augustā tiek plānota iekļaušana elektrotīklā.

Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.