Viļņai izdevies vienoties ar Tallinu un Rīgu par nesen uzceltās Baltkrievijas AES boikotu. Tagad Baltijā prāto, ko iesākt, lai nejauši neiegādātos šīs elektrostacijas enerģiju no Krievijas. Līdztekus Lietuva kopā ar Igauniju un Latviju cenšas atslēgties no elektroenerģijas tīkla, kas tām kopīgs ar Krieviju un Baltkrieviju. Kādu cenu Baltijas republikas jau maksā par "neatkarību" no Krievijas un Baltkrievijas piegādēm, pastāstīs Konstantīns Sevastjanovs portālā RIA Novosti.
Organizētā panika
Ziņa par to, ka Baltkrievijas AES sākusi strādāt testa režīmā, Lietuvā izraisīja valsts organizētu paniku. Varasiestādes sāka sūtīt iedzīvotājiem īsziņas un ziņojumus sociālajos tīklos par potenciālo radiācijas risku. Rudenī "profilakses nolūkos" sāka izdalīt joda tabletes. Kopumā Veselības ministrija iepirka četrus miljonus tablešu un nosūtīja tās 16 vietvarām līdz 100 km rādiusā no Astravjecas. Zāles var saņemt aptiekā, uzrādot personas apliecību.
Vienlaikus Viļņa cenšas iegalvot, ka runa nav par draudiem tikai Lietuvai, bet visai Eiropas Savienībai. Oktobrī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda centās pārliecināt Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, ka "Baltkrievijas AES apdraud ES pilsoņus", tāpēc jāaptur tās bezatbildīga palaišana. Turklāt ES nedrīkst ielaist tirgū trešo valstu ražotāju elektroenerģiju, kas neievēro augstākos kodoldrošības un vides aizsardzības standartus," pieprasīja Nauseda.
Lietuvas prezidents publiski sūdzējās arī par to, ka Baltkrievija turpina pirmās AES bloka palaišanas darbus, "ignorējot kodoldrošības problēmas un neīstenojot stresa testu ieteikumus". 4. novembrī Viļņā nosūtīja Minskai protesta notu – nebūt ne pirmo. "Baltkrievijai ir ļoti ieteicams apturēt AES palaišanu, līdz nav ievēroti augstākie kodoldrošības standarti un ekoloģiskās prasības," norādīja diplomāti. Notas autori apgalvoja, ka BelAES palaišana esot pretrunā starptautiskajām konvencijām un Eiropas Savienības rekomendācijām.
Tāpat Lietuvas valdībā uzsvēra, ka nav saņēmuši atbildes no Baltkrievijas "par pienācīgu seismiskās drošības novērtējumu Astravjecas teritorijā, ietekmi uz vidi un Lietuvas iedzīvotājiem". Savukārt Minska atgādināja Viļņai, kā paši lietuvieši apturējuši Ignalinas AES. Lietuva savulaik bija spiesta slēgt savu AES pēc Eiropas Savienības lūguma, un šodien turpina tās iekonservēšanu, kas izmaksā valstij lielu naudu. Nesen noskaidrojās, ka atomelektrostacijas mantas izsolē pārdoti 2 tūkstoši tonnu vara cauruļu, kas piesārņotas ar radioaktīvajām vielām.
Absolūti likumīgi
Rudens sākumā Latvija un Igaunija paziņoja, ka ir gatavas atbalstīt Lietuvu un atteikties no elektroenerģijas iegādes no "nedrošās" Baltkrievijas AES. Taču kā to izdarīt, - nav skaidrs, galu galā, kopš padomju laikiem piecu valstu elektropārvades līnijas apvienotas vienotajā BRELL enerģētiskajā lokā (Baltkrievija — Krievija — Igaunija — Lietuva — Lietuva). 2018. gadā Baltijas valstis paziņoja par nodomu izstāties no šīs sistēmas un sinhronizēt elektrotīklus ar ES dalībvalstīm. Bet tas ir iespējams ne agrāk par 2025. gadu. Pagaidām Baltija turpina iepirkt Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju.
Kādā brīdī Baltijas galvaspilsētās nolēma, ka atteikties no baltkrievu elektrības iespējams, ja vēl kādu laiku iegādāties elektroenerģiju no Krievijas.
Taču lietuviešu eksperti apšaubīja šī scenārija realitāti. Lieta tāda, ka pēc tam, kad Viļņa pārstāja iegādāties baltkrievu elektroenerģiju, tirdzniecības laukums pārvietojās uz Rīgas biržu, bet tur baltkrievu enerģiju uz likumīgiem pamatiem var pārdot Krievijas kompānijas. Un līdz šim elektrība, arī no Krievijas, tiek piegādāta Lietuvā caur Baltkrieviju.
Viļņā šo situāciju dēvē par "zaudējumu" un neizslēdz, ka, iespējams, Minska turpinās saņemt naudu par elektroenerģiju no Lietuvas. Jo Lietuvas elektropārvades līnijas ir atvērtas gan Igaunijas, gan Latvijas tirgotājiem. Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas dienesta priekšsēdētāja Inga Žilene atzina, ka metodika, kas ierobežo elektrības iekļūšanu no AES republikas tirgū, rada jautājumus.
Lietuvas Enerģētikas komisijas priekšsēdētājs Virgils Poderis to apstiprināja, atsaucoties arī uz citiem ekspertiem. Viļņā nevar atšķirt vienu enerģijas avotu no cita. Būtība izskaidroja Saeimas deputāts Žigimants Pāvilenis: "Problēma ir sertifikāti, pēc kuriem atšķirs Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju. Par viņiem nav vienojušies. Visās trijās Baltijas valstīs un Krievijā ir jābūt vienotai likumdošanas bāzei, lai mēs varētu viens otru pārbaudīt, kā to dara ar dārzeņiem un augļiem. Bet elektrons nav auglis vai dārzenis, to nevar pārbaudīt."
Tā vai citādi, 11. decembrī Eiropas Savienības valstu vadītāji aicināja Eiropas Komisiju meklēt elektroenerģijas importa bloķēšanas veidus no atomstacijām, kas neatbilst ES drošības prasībām. Šo formulējumu pēc Viļņas iniciatīvas ierakstīja Eiropas Padomes sēdes protokolā. Lietuvas prezidents Ģitans Nausēda par "principiālo politisko nostāju" uzskata uzdevumu "nepieļaut BelAES komercenerģijas nokļūšanu kopējā Eiropas tirgū".
Saikne ar Skandināviju
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas enerģētikas operatori parakstīja ar Eiropas Komisijas Inovāciju un tīklu izpildaģentūru (INEA) vienošanos par izstāšanos no "Krievijas un Baltkrievijas" BRELL sistēmas otrās fāzes finansēšanu. Tas ir 720 miljoni eiro.
ES kopējās izmaksas programmai jau ir pārsniegušas miljardu. "Līdz šim Eiropas Komisija nav sniegusi tādu finansiālu atbalstu enerģētikas sektorā," paziņojis Lietuvas enerģētikas uzņēmuma Litgrid pārstāvis Vidmants Grušas.
Realizējot otro posmu, plānots iztērēt 493 miljonus zemūdens kabeļa būvniecībai starp Lietuvu un Poliju, vēl 166,5 miljonus — papildu aprīkojuma uzstādīšanai trijās Baltijas republikās. Pārējais tiks novirzīts uz Poliju tīklu modernizēšanai un attīstīšanai.
Nesen Somijas AES "Okiluoto" notika avārija - nācās īslaicīgi izslēgt reaktoru. Rezultātā elektroenerģijas izmaksas uz laiku palielinājās ne tikai Somijā, bet arī kaimiņu Igaunijā – gandrīz divreiz, līdz 200 eiro par megavatstundu. Latvijā un Lietuvā – par 16 procentiem.
Lietuviešu-zviedru līnijā NordBalt bojājumi gadās pietiekami regulāri. Īpaši jūnijā. Rezultātā tolaik Rīga un apkārtējais reģions palika bez gaismas, pilsētā apstājās tramvaji, trolejbusi un elektrovilcieni, "nokrita" datoru serveri. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (viena no lielākajām valsts medicīnas iestādēm) iedarbināja avārijas ģeneratoru, bet ar to knapi pietika: lai nodrošinātu vitāli svarīgu aparātu darbību, bija jāizslēdz gaisma un datori. Skandināvijas apgādes sistēma nav izturējusi drošības pārbaudi.
Jāņem vērā, ka Lietuva, Latvija un Igaunija saviem spēkiem spēj segt savas elektroenerģijas vajadzības tikai par nepilniem 50%. tā pati Lietuva pilnībā nogriež sevi no NVS enerģētikas tirgus. Jau plānots, ka janvārī – martā Lietuvas Republika importēs no Kaļiņingradas apgabala 857,1 GWh – gandrīz uz pusi mazāk nekā tajā pašā periodā pērn. Tas ir paredzēts, lai kompensētu iepirkumus Zviedrijā un Polijā.
Zviedrijas enerģētika ir stipri saistīta ar HES sistēmu. Kad valstī ir daudz nokrišņu, rodas elektroenerģijas pārpalikums. Ja nokrišņu maz, piedāvājums krīt un cenas strauji pieaug, tātad rodas energoapgādes drošuma jautājums. Polija pārdod elektroenerģiju uz Vāciju - attiecīgi baltiem būs jākonkurē ar vāciešiem par piegādēm. Baltijas republikas lemj sevi pastāvīgu cenu svārstību un iespējamas nestabilitātes riskam, atsakoties no stabiliem un uzticamiem partneriem no Baltkrievijas un Krievijas.
Tāda ir to energoneatkarības cena.
