Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL

© фото из архива автораСергей Кондратьев
Сергей Кондратьев - Sputnik Latvija
Lietuva apdraud savu energosistēmu un riskē atstāt cilvēkus bez siltuma un enerģijas, taču politiskie lozungi valstī gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas patēriņš aukstā laika apstākļos Lietuvā sasniedzis rekordaugstu rādītāju – lielāko gandrīz 30 gadu laikā, pastāstīja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz elektroenerģijas padeves sistēmas nacionālā operatora Litgrid informāciju – kopējais elektroenerģijas patēriņš Lietuvā 18. janvārī sastādījis 2075 megavatstundas.

Eiropa saskārās ar sen neredzētu salu. Tas radījis krasu elektroenerģijas patēriņu, tātad – arī elektrības cenas pieaugumu, tomēr tas nav pats nopietnākais izaicinājums Lietuvas energosistēmai, atzīmēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

Электрическая подстанция - Sputnik Latvija
Viedoklis
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas

"Brīvajā tirgū tāds sals noved pie elektroenerģijas cenas būtiskām svārstībām. Lietuva ir apņēmusies atslēgties no energosistēmas BRELL. Tagad rodas iespaids, ka republika itin labi tiek galā uz savas ģenerācijas rēķina un pateicoties padevei no Skandināvijas energosistēmas. Tomēr faktiski jebkādas ārkārtas situācijas apstākļos notiek būtiskas svārstības energosistēmas tehniskajos parametros, līdz pat vispārējai atslēgšanai un patērētāju izslēgšanai. Tas ir sarežģītāks un smagāks izaicinājums, nekā elektroenerģijas cenu svārstības," paskaidroja Kondratjevs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts konstatēja: lai pārvarētu tādu izaicinājumu, Lietuvai jārada pašau savi ģenerācijas avoti, pie tam ne tikai atjaunojamie, bet arī rezerves jaudas – tās pašas gāzes elektrostacijas, kā arī būtiski jānostiprina tīkla infrastruktūra.

"Neesmu pārliecināts, ka to izdosies paveikt pirms atslēgšanās no enerģētiskā loka BRELL, bet Lietuvā politiskie lozungi gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem," secināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar postpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā lokā BRELL. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanos no tās energosistēmas, un ir gatava patstāvīgam darbam.

Кондратьев: морозы показали риски Литвы после отключения от БРЭЛЛ
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала