RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.
"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.
Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.
"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.
Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).
Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī.
Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.
Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.
Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.
