05:29 17 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1025
  • RUB70.8212
Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko

Kijeva nav nospraudusi mērķi "sāpināt Krieviju", paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs

© Sputnik / Стрингер
Politika
Saņemt īso saiti
19

Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko pauda pārliecību, ka Kijevas un Maskavas attiecībās iestājas "atkusnis", un lika saprast, ka pret Krieviju vērstās sankcijas neesot Ukrainas valdības pašmērķis.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Līdz ar Ukrainas jaunās valdības nākšanu pie varas, var mainīties dinamika Kijevas un Maskavas attiecībās, uzskata valsts ārlietu ministrs Vadims Pristaiko, vēsta Sputnik Igaunija.

Viņš pauda pārliecību, ka tagad Ukrainā prezidents, parlaments un valdība strādā kopā un veido "monolītu spēku", ar ko Krievija nevarot nerēķināties.

Jaunā Kijevas vadība saprot, kāda ir Ukrainas nākotne un kā to sasniegt, uzsvēra Pristaiko, uzstājoties Jaltas Eiropas stratēģijas forumā, kas, neskatoties uz nosaukumu, norit Kijevā.

Skarot jautājumu par sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, politiķis lika saprast, ka tās neesot Kijevas pašmērķis, raksta RIA Novosti.

"Mūsu mērķis nav nodarīt Krievijai sāpes, mūsu mērķis – panākt, lai mēs ar jums dzīvotu laimīgi," viņš teica.

Iepriekš Ukrainas televīzijas ēterā Pristaiko novērtēja Kijevas un Maskavas pašreizējās attiecības – pēc viņa domām, tajās iestājies "atkusnis".

"Tas, ko pašlaik vērojam, ir zināma uzlabošanās, atkusnis Ukrainas un Krievijas attiecībās," teica ministrs.

Iepriekš vēstīts, ka Kijevas un Maskavas dialogs, kas no jauna aktivizējās, kad pie varas Ukrainā nāca Vladimirs Zeļenskis, jau devis konkrētus rezultātus: 7. septembrī puses apmainīja ieslodzītos. Tas bija iespējams tikai pēc abu valstu vadītāju telefona sarunas. Putins un Zeļenskis pozitīvi novērtēja aizturēto personu vienlaicīgo apmaiņu un atzīmēja, ka tai ir liela nozīme divpusējo attiecību normalizācijā un atveseļošanā.

Krievijas, Krimas Republikas un Krimas tatāru karogi
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014. gada februārī un iekšējā konflikta izcelšanās Donbasā. Ukraina pārmeta Krievijai iejaukšanos valsts iekšējās lietās., 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma paziņojumu, kurā Krievija nodēvēta par "valsti-agresoru".

Maskava norāda, ka Kijevas apsūdzības ir nepieņemamas. KF valdība uzsvēra, ka valsts nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, tai nav sakara ar notikumiem valsts dienvidaustrumos, kur kopš 2014. gada turpinās bruņotā konfrontācija starp pašpasludināto republiku zemessargiem un Ukrainas armiju. Nekādus "Krievijas  karavīrus", par kuriem klāsta Kijeva, Donbasā nav fiksējusi arī EDSO monitoringa misija.

Jāpiebilst, ka Krievija vairākkārt uzsvērusi – tā ir ieinteresēta politiskās un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā Ukrainā.

Pēc temata

Kā Latvija reaģēja uz Krievijas un Ukrainas "milzīgo soli"
Le Figaro nosauca Kijevu par Krievijas pilsētu
Ukraiņu dēļ vietējie krievi kļuvuši tuvāki igauņu nacionālistu acīs

Galvenie temati