RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Krima pavisam noteikti nevēlēsies atgriezties Ukrainas sastāvā, taču ir cita iespēja "atgūt" pussalu – Ukraina var pievienoties Krimai, ieteica Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Cekovs, vēsta RIA Novosti.
Šo ierosinājumu viņš izteica, atbildot uz Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska pretenzijām, kurš iepriekš pieminēja – viņam ir jaunas idejas, kā "atgūt" Krimu.
Zeļenskis atklāja, ka runa ir par vairākiem formātiem, par kuriem runāt vēl būtu priekšlaicīgi, un solīja cīnīties "ne tikai vārdiem".
Taču Cekovs paskaidroja, ka Krima pievienojusies Krievija atbilstoši iedzīvotāju vēlmei, kas tika pausta referendumā 2014.gadā.
"Tāpēc Ukrainai nav nekādu izredžu atgūt Krimu," uzsvēra Cekovs.
Viņš atzīmēja, ka viss pārējais ir pasakas vēlētājiem, ko Ukrainas vadība, šķiet, uzskata par muļķiem, ja jau demontrē tādu necieņu, jo Ukrainas pilsoņi jau sen visu ir sapratuši.
Vēl vairāk, Cekovs uzskata, ka Ukraina pati agri vai vēlu paudīs vēlmi integrēties ar Krieviju un dzēst robežas. Senators piezīmēja, ka, pēc viņa domām, tā ir pati reālistiskākā izeja.
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014.gadā pussalas teritorijā, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada februārī.
Ukraina vēl joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
Krimiešu izvēle
Interesanti, ka 2018.gadā Krimu apmeklēja delegācija no ASV. Pēc vizītes advokāte Silvija Demaresta, delegācijas locekle, paziņoja, ka Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar likumīgu tautas gribas izpausmi, un notikušo referendumu nosauca par pašnoteikšanās tiesību izpausmi.
Advokāte uzskata, ka Ukrainas valdības darbības, kas pēc pussalas atgriešanās Krievijā organizēja vairākas blokādes, ir cilvēktiesību pārkāpums. Demaresta apsolīja, ka pēc atgriešanās ASV pastāstīs saviem līdzpilsoņiem par patieso stāvokli Krimā.
2019.gadā uz Krimu devās vēl viena delegācija – aptuveni 20 cilvēki no ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas, Izraēlas un Nepālas.
Pēc piecām dienām Krimā delegāti atzina, ka ir sapratuši: pussala pilnībā integrējusies Krievijas sastāvā kā pilntiesīgs subjekts. Organizācijas "Globālais tīkls pret ieročiem un kodolspēkiem kosmosā" loceklis Džo Makintairs pēc vizītes pussalā paziņoja, ka krimiešu izvēli pievienoties Krievijai 2014.gada referendumā diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.
