05:49 27 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2143
  • RUB91.2538
Viedoklis
Saņemt īso saiti
105

Pēdējais mēnesis aizejošajam prezidentam – apžēlošanu dalīšanas laiks. Šoreiz pie Donalda Trampa rindā sastājušies visīstākie bandīti, kas agrāk ne sapņot nevarēja par apžēlošanu.

Citu starpā piedošanu saņēmuši četri algotņi no privātās militārās kompānijas "Blackwater". 2007. gada septembrī gaišā dienas laikā Nisuras laukumā Bagdādē, apsargājot Valsts departamenta darbinieku konvoju, viņi atklāja uguni. 17 civilcilvēki gājuši bojā, 20 ievainoti. Zīmīgi, ka 2016. gadā, kad Balto namu pameta prezidents Obama, notiesātie algotņi pat necerēja izmantot apžēlošanas iespēju, portālā RIA Novosti pastāstīja Veronika Krašeņņikova.

Starp citu, taisnā tiesa ilgi nevarēja sasniegt noziedzniekus. Militāro operāciju valstī amerikāņu PMK nekādi likumi nepastāv. Parakstot vienošanos par militāro sadarbību, Vašingtona tajā noteikti iekļauj punktu par algotņu atbrīvošanu no atbildības, ja tie pastrādājuši noziegumus šīs valsts teritorijā.

Arī Amerikā privātā militārā sektora lobētāji ir ļoti spēcīgi. Apsūdzības algotņiem izvirzītas pēc gada, 2008. gada decembrī, vēl gadu vēlāk, 2009. gadā, ņemot vērā... kļūdainu lietas izskatīšanu – atceltas! 2011. gada aprīlī lieta tika atsākta, bet tiesas iepriekšējais lēmums atzīts par kļūdainu. 2012. gada aprīlī "Blackwater" mēģināja atpirkties – izmaksāja kompensācijas sešu incidenta upuru ģimenēm. Tikai 2014. gadā (kopš nozieguma pagājuši septiņi gadi!) algotņi tika notiesāti: viens no viņiem, kurš atklāja uguni pirmais, saņēma mūža ieslodzījumu, trīs – 30 gadus cietumā. 2019. gada augustā apelācijas tiesa apstiprināja mūža ieslodzījumu.

Neskatoties uz apstiprināto spriedumu, notiesāti zināja: ar Donaldu Trampu izredzes ir viņu pusē. Pat pēc prezidenta žēlastību dalīšanas perioda viņš varēja apžēlot neliešus par kara noziegumiem. 2019. gada novembrī prezidents apžēloja ASV Jūras spēku speciālo uzdevumu vienības kareivi Ediju Gallageru, kurš tika notiesāts jūlijā – viņš bez iemesla ar mednieka nazi nodūra sagūstītu pusaudzi no ISIS un pozēja līdzās līķim. Dienesta biedri pastāstīja, ka "freaking evil" Gallagers izvēlējies sev iesauku Asmens (Blade) un bija "gatavs slepkavot visu, kas kustējās". Jāpiebilst, ka Gallagers bija apsūdzēts arī par skolnieces un sirmgalvja slepkavību no snaipera slēptuves. Visi noziegumi pastrādāti Irākā. Pie tam Tramps tā pieprasīja attaisnot karavīru, ko nosauca par "varenu cīnītāju", ka pat atlaida no amata Jūras kara spēku komandieri Ričardu Spenseru, jo viņš iebilda pret Gallagera attaisnošanu.

Lai apstiprinātu savas vērtības, Tramps uzaicināja Gallageru ar dzīvesbiedri ciemos uz Maralago! Gallagers daudz fotografēja un lielījās ar ciemošanos sociālajos tīklos. Tomēr, līdz ar īpašām simpātijām pret slepkavām, Donaldam Trampam ir arī zināmas saistības pret "Blackwater" dibinātāju Ēriku Prinsu. Prinsu ģimeni, ultrakonservatīvo amerikāņu kapitālu, vienmēr cauraudis ass naids pret komunistiem: Ēriks savā autobiogrāfijā rakstīja, ka no agras bērnības "pats gribēja cīnīties ar Padomju Savienību". Līdz pat šim laikam viņš tiktāl iegrimis sāncensībā ar Maskavu, ka jaunāko, septīto bērnu nosaucis par Čārlzu Donovanu Prinsu – par godu Viljamam Mežonīgajam Billam Donovanam, Centrālās izlūkošanas pārvaldes dibinātājam, kura statuja stāv CIP galvenajā mītnē Lenglijā.

2016. gadā Prinsu ģimene finansēja Trampa kampaņu. Rezultātā Ērika māsa Betsija Devosa saņēma izglītības ministra posteni – viena no nedaudzajām, kas noturējās savā amatā visu Trampa prezidentūras laiku. Laulībā Devosa ir saistīta ar kompānijas "Amway", sadzīves ķīmijas līdzekļu ražotāja, gigantisko kapitālu. Ar izglītības jautājumiem Betsija Devosa nekad nav nodarbojusies, toties (ģimenes labākajās tradīcijās) ierosināja apbruņot visus pedagogus skolās.

Pa to laiku Ēriks Prinss izstrādāja Trampam jaunu stratēģiju darbam Afganistānā: aizvietot ar algotņiem regulārās armijas karavīrus un nodarboties tikai ar dabas resursu izsūknēšanu – aprēķināja, ka to Afganistānā ir par veselu triljonu dolāru. Prinss ieteica paraugam izmantot britu Ostindijas kompāniju – to pašu, kas XVIII-XIX gs. Ķīnā sarīkoja opija karu sēriju. Pēc tam Ķīna pārstāja pastāvēt kā politiskais spēles dalībnieks. Neapšaubāmi, Trampam ideja iepatikās. Tomēr vispirms vajadzēja piespiest Pentagonu padoties, un tas, protams nenotika. "Blackwater" darbības gados kompānijas nosaukums kļuvis par sinonīmu privāto militāro uzņēmēju nevaldāmai izaugsmei, nesodītām citu valstu pilsoņu slepkavībām un pat spēcīgu tiesisko valsts nespēju kontrolēt šo industriju. "Blackwater" darbības labākais apraksts un darbības analīze publicēta amerikāņu žurnālista-pētnieka Džeremija Skeihilla (Jeremy Scahill) grāmatā "Blackwater".

Centienos atbrīvoties no pārlieku negatīvās reputācijas Ēriks Prinss 2009. gadā pārdēvēja kompāniju par "Xe Services", bet pēc tam pārdeva "privātu investoru grupai". Pēc vēl viena rebrendinga kompānija saņēma nosaukumu "Academi" un izauga, pārvēršoties par grupu no desmit struktūrām.

Konflikti ar PMK ir regulāri. Debatēs Kongresā brigādes ģenerālis Karls Horsts teica: "Šie puiši nēsājas pa valsti bez jebkādām bremzēm un dara muļķības. Viņus neviens nekontrolē, nav neviena, pie kā vērsties. (..) Viņi slepkavo cilvēkus, bet putru nākas izstrēbt citiem."

Kara privatizācija ir izdevīga tikai privatizētājiem: katrs "Blackwater" algotnis amerikāņu nodokļu maksātājiem izmaksā 1222 dolārus dienā – apmēram sešreiz vairāk nekā armijas kareivji.

Nekādas īpašas domstarpības "Blackwater" nekad nav radušās tikai ar CIP. "Mūsu attiecības kļuvušas īpaši brālīgas. Radies iespaids, ka "Blackwater" kļuvusi par CIP turpinājumu," teica kāds bijušais CIP darbinieks 2009. gadā.

Pats Prinss 2010. gadā devās uz Abūdabī – tālāk no amerikāņu taisnās tiesas – un nodibināja tur kompāniju "Reflex Responses", kas cita starpā apņēmās sagatavot vairākus tūkstošus Algotņu vietējam šeiham. Honkongā viņam pieder Frontier Services Group, kas apkalpo Ķīnas intereses Āfrikā.

Par īstu sensāciju kļuva lēmums noalgot Ērika Prinsa kompāniju Ķīnas galvenā projekta "Viena josla – viens ceļš" drošībai. Prinsa darbībai Ķīnā veltītā plašā rakstā Washington Post, kas nāca klajā 2018. gada 4. maijā, citēts kāds Prinsa bijušais partneris: "Patlaban Frontier Services Group pilnībā pievērsusies "Vienas joslas – viena ceļa" drošībai un atbalstam. Un Ēriks piedāvā militārus drošības pakalpojumus Ķīnas spēka globālai projekcijai."

Atverot privātā militārā biznesa Pandoras lādi ASV izprovocēja militāro konfliktu pieprasījumu pasaules tirgū. Privātās armijas kaitē valstu monopolam spēka pielietošanas jomā. PMK gūst labumu no konflikta: tās var radīt un paplašināt tādus konfliktus pašu labuma dēļ, var karot arī abās pusēs.

Domājams, nāktos rūpīgi izpētīt riskus, kas sastopami šajā ceļā.

Tagi:
Donalds Tramps, militārais bizness, prezidents, ASV

Galvenie temati