Donalda Trampa sakāve pagaidām vēl nav galīgi izlemtais ASV vēlēšanu rezultāts. Taču, ja viņam lemts pamest Balto namu, tas nenotiks pirms 20. janvāra. Līdz tam vēl ir divi mēneši, un šajā laikā var maksimāli apgrūtināt jaunās administrācijas darbu. Atmiņā vēl ir svaigi prezidenta solījumi apšaudīt Amerikas ienaidniekus. Spriežot pēc visa, tieši to dara republikāņi, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.
Nodedzināt visu līdz pamatiem
"Mērķis – iededzināt tik daudzas liesmas, lai Baidena administrācijai būtu ļoti grūti tās nodzēst," tā Baltajam namam tuvi avoti apraksta Trampa un viņa komandas plānus tuvākajiem diviem mēnešiem.
Simboliski, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām ASV oficiāli izstājās no Parīzes Klimata vienošanās – beidzot ir piepildījies viens no pretrunīgākajiem Trampa solījumiem. Nedēļu vēlāk viņš informēja Kongresu par bruņojuma piegādi Apvienotajiem Arābu Emirātiem desmit miljardu dolāru vērtībā, lai AAE varētu atbildēt uz Irānas draudiem. Aptuveni šajā pašā laikā tika atstādināts aizsardzības ministrs Marks Espers. Viņa vietā stājās Kristofers Millers.
Prezidents pateicās bijušajam ministram par teicamu darbu, tomēr daudzi saskatīja vēlmi atbrīvoties no nelojāliem elementiem. Espers ne vienu reizi vien iebildis pret Baltā nama vadītāja nodomiem. Piemēram, vasarā Espers atteicās iniciēt "Likuma par sacelšanos" darbību, kas ļautu izkliedēt protestus ar armijas spēkiem. Īsi pirms atstādināšanas viņš centās iegalvot Trampam, ka ir nepieļaujami pašreizējos apstākļos izvest kontingentu no Afganistānas. Aizsardzības ministru nācās pabīdīt malā.
Izvešana
Īsi pirms balsošanas Tramps apliecināja, ka visi amerikāņu karavīri jau pirms Ziemassvētkiem atgriezīsies mājās. Priekšvēlēšanu solījumu izvest karavīrus no Tuvajiem Austrumiem viņš neizpildīja – Afganistānā vēl joprojām dislocēti aptuveni 4,5 tūkstoši kareivju, Irākā – apmēram 3 tūkstoši. Prezidents cer to labot, pirms aiziet no Baltā nama.
Kristofers Millers paziņoja, ka līdz 2021. gada 15. janvārim no Afganistānas un Irākas atgriezīsies 2,5 tūkstoši kareivju. Tas samulsināja ASV partnerus.
"Pārāk ātras vai nesaskaņotas kontingenta izvešanas cena var būt pārlieku augsta, - teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. – Afganistānai draud risks atkal pārvērsties par vietu, kur starptautiskie teroristi plāno uzbrukumus mums. "Islāma valsts" (Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums – red.) iegūs iespējas uzbūvēt Afganistānā kalifātu, kas neizdevās Sīrijā un Irākā."
Pie tam Irākas parlaments gada sākumā nobalsoja par ārvalstu karaspēku izvešanu no valsts, atgādināja Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu menedžeris Ruslans Mamedovs. Tomēr viņš uzsvēra, ka tas ir paša Trampa lēmums – prezidents vēlas izpildīt solījumu pirms aiziešanas.
"Bija arī spiediens pret Vašingtonu Irākā, tomēr amerikāņi ieguva politiskos punktus, kad maijā premjerministra posteni ieņēma Mustafa al Kazimi. Jebkurā gadījumā valdība, kā jau pienākas, reaģēja uz parlamenta lēmumu – izveidoja divpusēju komisiju, apsprieda amerikāņu militārās klātbūtnes modalitāti. Mērķis ir kontingenta skaita ierobežošana, nevis izvešana," atzīmēja Mamedovs.
Amerikāņi maina pieeju, nevis pamet Irāku pavisam. "Paliek izlūkošana, militārās kompānijas. Darbu turpinās Irākas armijas padomnieki. Klātbūtne nav mērāma tikai ar kareivju skaitu vien. Te ir liels skaits detaļu, kas tik un tā ļaus Amerikai spēlēt svarīgu lomu drošības arhitektūrā Tuvajos Austrumos," teica eksperts.
Svarīgu faktoru veido arī Irāna, no kuras Irāka ir atkarīga enerģētiski. Ja amerikāņu spēki aizies, valstī pastiprināsies Teherānas pozīcija, un to nu ASV nevar pieļaut, piezīmēja Mamedovs.
Nav nekāds brīnums, ka spiediens pret Irānu nemazinās.
Atvadu apšaude
Aizvadītajā nedēļā pasauli satrauca Avīzes The New York Times stāsts par to, ka Tramps plānojis apšaudīt Irānu. Prezidents konsultējies ar saviem padomniekiem par iespējām tuvākajās nedēļās "spert soļus" pret Irānas galveno kodolobjektu, ziņoja izdevuma avoti. Tas noticis pēc tam, kad IAEA inspektori konstatējuši: urāna krājumi objektā Natanzas pilsētā 12 reizes pārsnieguši darījumā paredzēto normu. Saskaņā ar avīzes datiem, apspriedē piedalījies ASV viceprezidents Maiks Penss, valsts sekretārs Maiks Pompeo, aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Kristofers Millijs un Bruņoto spēku štābu priekšnieku apvienotās komitejas vadītājs Marks Millijs. Viņi pārliecinājuši Trampu, ka tāds solis varētu novest pie plaša konflikta. Mediji nosūtīja Baltajam namam lūgumus komentēt publikāciju, tomēr atbilde vēl nav saņemta.
Vienlaikus informācijas avoti Izraēlā atklāja izdevumam Axios, ka ASV kopā ar Izraēlu un Persijas līča valstīm plāno "noslīcināt" Irānu sankcijās. Līdz pat 20. janvārim viņi ik nedēļas ieviesīs jaunus ierobežojošos pasākumus. Tā Trampa administrācija apgrūtinās uzdevumu atgriezties pie Irānas kodoldarījuma Baidena komandai.
Vienlaikus valsts sekretārs Maiks Pompeo plāno pasludināt par teroristisku organizāciju husītu kustību "Ansar Alla" Jemenā, pastāstīja Foreign Policy, atsaucoties uz avotiem Valsts departamentā. Šis lēmums grauj starptautiskos centienus panākt mierīgu situācijas noregulēšanu valstī. ANO un citas humanitārās organizācijas ieteica ASV tādu soli nespert.
Ne soli atpakaļ
Viena no galvenajām tēmām priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija Ķīna: kandidāti it kā sacentās – kurš no viņiem vērsīsies pret Pekinu stingrāk. Abi atbalsta ekonomiskās savstarpējās atkarības mazināšanu un izmaiņas attiecībās ar ĶTR.
Tuvāko astoņu nedēļu laikā Tramps plāno piespiest Pekinu pie sienas, pastāstīja avoti administrācijā. Domājams, Baltais nams pastiprinās pašreizējos un ieviesīs jaunus ierobežojumus kompānijām, valsts struktūrām un ierēdņiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Sinczjanā un Honkongā, kā arī apdraudējumu ASV.
Demokrāti piekrīt apsūdzībām, tikai, atšķirībā no republikāņiem, viņi izvēlas citu pieeju. Taču, ja ierobežojumi tiks ieviesti, Baidena komandai nebūs pamata tos pārvērtēt.
Tas ierobežos jaunās administrācijas manevru iespējas, atzīmēja amerikānists Jurijs Roguļevs, ASV pētījumu fonda direktors. Būs grūti pilnībā mainīt kursu – sankcijas paredzēs likums.
Trampa izturēšanās nav izņēmuma gadījums. "Varu pārņem ne tikai cilvēks no citas partijas. Viņam ir atšķirīgs viedoklis, - turpināja Roguļevs. – Tāda pati aina bija vērojama 2016. gadā. Toreiz Tramps ierosināja uzlabot attiecības ar Krieviju. Galu galā Obama pirms aiziešanas ieviesa jaunas sankcijas (pret sešām fiziskām personām un pieciem resoriem, ieskaitot FDD, - red.), izsūtīja diplomātus (par persona non grata izsludināja 35 Krievijas pilsoņus – red.)". Sākās pat skandāls – Trampa padomnieks Maikls Flinns piezvanīja Krievijas vēstniekam ASV Sergejam Kisļakam, lai lūgtu Maskavu neaiziet pārāk tālu atbildes pasākumos un izvairīties no konflikta eskalācijas.
Baraks Obama vai Donalds Tramps – neviens prezidents nevēlas, lai viņa četrus gadus ilgais darbs tiku revidēts, tiklīdz viņš pamet Balto namu. Acīmredzot, pašreizējā administrācija nevēlas aiziet mierīgi un atlikušajās nedēļās darīs visu iespējamo, lai pabeigtu iesākto un – pie viena – sarežģīt darbu pēcnācējiem. Tik un tā viņiem vairs nav ko zaudēt.
