09:42 04 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1194
  • RUB77.0055
Viedoklis
Saņemt īso saiti
144

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena draud iesūdzēt tiesā Vāciju, tās Konstitucionālo tiesu un, iespējams, Angelas Merkeles valdību, proti, cilvēku, kuram viņai jāpateicas par savu politisku karjeru.

Eiropas Savienība pilnā sparā ir ieķēpājusies īstā konstitucionālajā krīzē. Tā autoritatīvā lietišķas informācijas aģentūra Bloomberg nosauca konfliktu starp Vācijas un Eiropas Savienības vadību (kā arī starp Vācijas un Eiropas Savienības augstākām tiesu instancēm).

Tomēr, ja situācija virzīsies pa trajektoriju, ko nosaka Eiropas Savienības vadītāji, "krīze" būs pārāk mīksts termins, lai aprakstītu notiekošā ekonomiskās un politiskās sekas. Tiesa, saskatāma arī savdabīga likteņa ironija: Vācijai ir zināmas izredzes iekļūt vienā "sankciju klubā" ar Krieviju, proti, saskarties ar Eiropas Komisijas sankcijām, turklāt, lielākoties, sankciju iemesli būs līdzīgi - Eiropas Komisija dievina sankcijas par jebkuru valsts suverenitātes izpausmi.

Tieši tāpēc Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena draud iesūdzēt tiesā Vāciju, tās Konstitucionālo tiesu un, iespējams, Angelas Merkeles valdību, proti, cilvēku, kuram viņai jāpateicas par savu politisku karjeru. Tā, protams, būs Šekspīra spalvas vērta politiskas nodevības epizode, bet, ja runa ir par nepieciešamību nedaudz (apmēram par kādiem diviem triljoniem eiro) aplaupīt vācu nodokļu maksātājus "Eiropas projekta" saglabāšanas vārdā, visi pieklājības noteikumi tiks droši ignorēti.

Konflikta būtību apraksta Reuters aģentūra: "Pagājušajā nedēļā Vācijas Konstitucionālā tiesa deva ECB trīs mēnešus, lai pamatotu savu obligāciju pirkumu samērīgumu (draudot ar - red. piez.) Vācijas Bundesbankas zaudēšanu, kā (ECB operāciju – red.piez.) dalībnieci, atzīmēsim, ka Bundesbanka ir viena no 19 nacionālajām centrālajām bankām, kuras ir ECB locekles. Tiesa tāpat aicināja Vācijas parlamentu un valdību apstrīdēt ECB lēmumu šajā jautājumā."

Tulkojumā no vācu juridiskās valodas latviešu politiskajā valodā tas ir: Eiropas Centrālā banka "no gaisa" drukā eiro, ar  ko pērk Eiropas Savienības dalībvalstu obligācijas, paskaidrojot ar to, ka jāizved Eiropas Savienība no ekonomiskās krīzes. "Pagaidu pasākums", kas 2015. gadā tika ieviests 2008. -2009. gada krīzes seku apkarošanai, izrādījās ne tikai permanents, bet arī sāka paplašināties koronavīrusa apstākļos, un viss būtu labi, bet ir nianse, kas arī kļuva par iemeslu šādam Vācijas augstākās tiesu instances krasam verdiktam: pēc vācu tiesnešu versijas, Eiropas Centrālā banka ir pārsniegusi savas pilnvaras un neņem vērā savu darbību ekonomiskās sekas, kas aiziet tālu ārpus monetārās politikas rāmjiem, ko saskaņā ar likumu ir tiesīga noteikt ECB.

Tiesa vispār varēja aizliegt Vācijas Bundesbankai (Vācijas Centrālajai bankai) sadarboties ar ECB šajā jautājumā, bet izvēlējās mīkstāku pozīciju un pieprasīja no ECB pamatot savu rīcību un pierādīt, ka tie atbilst likumdošanai. Jāatzīmē Vācijas tiesas lēmuma acīmredzamais politiskais zemteksts: no ECB darbībām labumu gūst galvenokārt Itālija, Spānija, Francija un citas eirozonas valstis, kuras neizceļas ar budžeta disciplīnu, bet ekonomiskos riskus pārsvarā uzņemas Vācija, kas joprojām dzīvo bailēs no hiperinflācijas, kas XX gadsimtā noveda pie varas nacionālsociālistu partiju.

Loģiski, ka šāda konfigurācija Temīdas kalpiem no Vācijas var šķist diezgan netaisnīga, un vajadzīgas korekcijas. No tās arī izriet tiesnešu aicinājums valdībai un parlamentam atrast sevī kaut daļu pašcieņas un pacīnīties par vācu nacionālajām interesēm Briselē.

Atbildē paskaidrojumu un attaisnojumu vietā, Eiropas Komisija nolēma doties pa citu ceļu un pārvērst konfliktu par savstarpēju attiecību noskaidrošanu vācu suverenitātes ziņā. Ja formulēt Briseles nostāju maksimāli rupjos terminos, tad Vācijai vēlas atgādināt, ka nekādas suverenitātes tai nav, Bundesbanka nevarēs nepiedalīties ECB darbībā, bet tiesāt ECB var tikai īpaša Eiropas tiesa, kas 2018. gadā jau ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Eiropas Centrālās bankas rīcība ir pilnīgi likumīga. Lai kārtīgi uzšautu pa pirkstiem nepaklausīgajai vācu Temīdai, Urzula fon der Leiena nolēmusi uzstāties tiesību zinātnes stingrās skolotājas lomā un pavicināt sankciju lineālu.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

"Urzula fon der Leiena, ES izpildvaras vadītāja, svētdien ierosināja jautājumu par tiesvedības iespēju sakarā ar Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmumu, kas deva ECB trīs mēnešus, lai attaisnotu obligāciju pirkšanu tās eirozonas stimulēšanas vadošās programmas ietvaros," ziņo The New York Times un uzsver, ka Eiropas Komisija joprojām prāto, vai būtu jāierosina pret Vāciju tā saucamā infridžmenta procedūra, proti, sankciju procedūra pret ES valsti par Eiropas likumdošanas pārkāpšanu. Saskaņā ar šādu procedūru ir jānovērš pārkāpumi vai jāsamaksā milzīgi naudas sodi. Īpašu pikantumu šai situācijai piešķir fakts, ka prasību, ko var iesniegt Eiropas Komisija, izskatīs tā pati Eiropas Savienības Tiesa, kura 2018. gadā pieņēma lēmumu par ECB rīcības likumību un kuras lēmumu Vācijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par prettiesisku.

Izredzes uz to, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa piekritīs pakļauties Eiropas Konstitucionālajai Tiesai, ir vienādas apmēram ar nulli. Turklāt nav īsti skaidrs, ko Eiropas Komisija panāks, ja Eiropas tiesa apmierinās tās prasību. Prasīt, lai Angela Merkele piespiestu pie sienas savas valsts tiesu, piedraudot ar sodu, ko maksās, pēc būtības, vācu nodokļu maksātāji? Prasīt to pašu no Bundestāga? Mēģināt sodīt Vācijas Konstitucionālās tiesas tiesnešus par viņu lēmumu? Katrs no šiem variantiem izskatās mežonīgi un noteikti neveicinās Eiropas Savienības saliedētību cīņā ar koronavīrusu, kā arī neradīs vienkāršo birģeru simpātijas pret Briseles ierēdņiem. Turklāt vācu vēlētājam var rasties kārdinājums nobalsot par kādu politisku spēku (vienalga, kreiso vai labo), kas patiesi izpildīs Konstitucionālās tiesas spriedumu un nebaidīsies no konflikta ar Eiropas Komisiju un ECB.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eiropas mediji ziņo, ka Angelai Merkelei ir oriģināls plāns, kas ļaus visām pusēm iziet no situācijas, saglabājot seju, ja vien tās ir gatavas kompromisam. Reuters, atsaucoties uz Merkelei tuviem avotiem, ziņo, ka "pasvītrojot "gudras" atbildes nepieciešamību, kanclere Angela Merkele pirmdien paziņoja augstajiem partijas ierēdņiem, ka situācija būs "atrisināma", ja ECB iesniegs (vācu tiesas pieprasītos - red. piez.) paskaidrojumus. Problēma ir tāda, ka pašu paskaidrojumu iesniegšanas faktu Eiropas Komisija uztvers, kā zaudējumu, un nav zināms, vai Vācijas Konstitucionālā tiesa būs apmierināta ar ECB iesniegto dokumentu.

Izskatās, ka Eiropas Savienība nonākusi krustcelēs: vai nu visas konfliktējošās puses krasi atklāj sevī neredzētus radošās diplomātijas talantus un spējas atteikties no ambīcijām, vai Eiropas Savienību sagaida tāda cīņa par varu starp Briseli un Berlīni, ka eirozona (tāpat kā visa Eiropas Savienība) var vienkārši izjukt.

Tagi:
Vācija, sankcijas, Eiropas Komisija, Merkele

Galvenie temati