Tas ir bāzes dokuments eirozonai, kas satur galvenās finansiālās prasības ES locekļiem: valsts budžeta deficīts – ne vairāk kā 3% IKP, valsts parāds – ne vairāk kā 60% IKP, portālā RIA Novosti pastāstīja Irina Alksnis.
Par tik radikālu soli ES Ekonomikas un finanšu padome izšķīrās, ņemot vērā smagās sekas, ko ES ekonomikai prognozē koronavīrusa pandēmijas rezultātā. Patlaban Eiropas Komisija šogad sagaida kritumu 1% apmērā. Taču informācijas avoti apgalvo, ka Brisele izvērtē arī drūmāku scenāriju, kas paredz kritumu 2,5% apmērā un strauju bezdarba pieaugumu. Vēl vairāk, pēc informācijas avotu domām, arī šis vērtējums var būt pārlieku optimistisks, jo nav nekādas skaidrības par to, cik ilga būs karantīna un citi ierobežojošie pasākumi.
Lai nu būtu, kā būdams, skaidrs, ka ekonomikas un sociālās sfēras atbalsta vajadzībām valstis būs spiestas ņemt nopietnus kredītus. Tādēļ ir apturētas visā Eiropā pieņemtās finansiālās prasības.
Jāpiebilst, ka daudzi ES locekļi minētās prasības jau sen neievēro. It īpaši valsts parāda aspektā. 2008.-2009. gadu pasaules krīzes laikā vairākas valstis (pārsvarā no Dienvideiropas) nospļāvās par budžeta disciplīnu un atvēlēja triljoniem eiro sava banku sektora glābšanai. Rezultātā uz defolta sliekšņa nonāca Itālija, Spānija, Īrija un citas valstis. Kā zināms, vissmagāk klājās Grieķijai.
Tomēr līdz šim ES nekad nav oficiāli atkāpusies no saviem noteikumiem. Jau tas vien liecina, cik drūmas, pēc Eiropas birokrātu domām, ir perspektīvas.
Tagad iestājušies laiki, kad Briseles lēmumi izskatās nevis kā gribas izpausme smaga perioda pārvarēšanā, bet gan kā oficiāla atzīšanās par savu bezpalīdzību un liecina par smagu Eiropas vienotības krīzi.
Epidēmija ir atkailinājusi ES birokrātijas absolūto nespēju rīkoties kritiskos apstākļos. Visa atbildība gulstas uz nacionālo valdību pleciem. Dažas valdības, piemēram, Itālija cerēja uz ES atbalstu un kavējās ar nepieciešamo pasākumu pieņemšanu. Situācija saasinājās.
Vēl sliktāk: valstu spertie soļi izraisīja virkni konfliktu, pat īstus skandālus. Rietumu presē ir papilnam savstarpēju pārmetumu un atklātu apvainojumu. Tie noteikti iespiedīsies atmiņā uz ilgu laiku. Ekonomiskā krīze tomēr kaitē tikai makam, un iespējama atšķirīga Eiropas solidaritātes ideoloģijas traktēšana. Toties zibenīga atteikšanās no cēlajām humānajām idejām mēra laikā ātri atklāj, cik patiesas tās ir bijušas.
Pēdējo nedēļu laikā pasaule ir daudz ko redzējusi. Ignorēti ir Itālijas lūgumi aktivizēt Eiropas civilās aizsardzības mehānismu medicīnisko iekārtu un individuālās aizsardzības līdzekļu piegādēm. Eiropieši atteikušies atvēlēt kaimiņiem pieejamās medicīnas jaudas. Pat aizturētas citām valstīm paredzētas kravas. Protams, visvairāk šajā ziņā "sasmērējušies" čehi, kuri pārtvēra humāno kravu ar 680 tūkstošiem masku un 28 tūkstošiem respiratoru, ko Ķīna sūtīja Itālijai, un vienā rāvienā sadalīja atbilstoši savām vajadzībām. Troksnis bija tik liels, ka čehi bija spiesti atvainoties un kompensēt itāļiem zaudējumus.
Par kaimiņu briesmīgo izturēšanos sūdzas gandrīz visi, pat Šveice.
Pēdējās dienās situācija mazliet uzlabojas, piemēram, Vācija tagad uzņem slimniekus no Itālijas un Elzasas. Acīmredzot, Eiropas valstu valdības apjēgušas, ka tas viss izskatās pārlieku nepieklājīgi, it īpaši ņemot vērā palīdzību, ko Itālijai sniedz pavisam "necivilizētas" valstis.
Itālijas ārlietu ministra Luidži di Maijo ierakstu no lidlauka, kur tiek izkrautas Krievijas GKS lidmašīnas, kas atveda kara mediķus un epidēmijas apkarošanai nepieciešamās iekārtas, Facebook noskatījās četri miljoni cilvēku, tas pārpublicēts vairāk nekā 50 tūkstošus reižu. No 100 tūkstošiem komentāru liela daļa satur itāļu neglaimojošās domas par kaimiņiem, ES un bēdīgi slaveno Eiropas "solidaritāti".
Tātad notiekoša būtību jaunie pasākumi un lēmumi nemaina. Pēdējās nedēļās ir noskaidrojies, ka nav nekādas vienotās Eiropas – ne emocionāli, ne institucionāli.
Nav nekāds brīnums, ka eiropieši vaicā: kāda jēga tad ir sistēmai, kas uzstāda vienotas normas un noteikumus virknei valstu, vada tās, pieprasa kaudzi naudas uzturēšanai, taču pie tam ir bezjēdzīga un bezpalīdzīga krīzes situācijā?
Koronavīrusa epidēmija ir kļuvusi par otro – pēc Brexit – spēcīgo triecienu priekšstatiem par to, ka Eiropas Savienība ir neaizvietojama un negrozāma. Briselē norāda, ka neesot zināms, kad situācija mainīsies.
Rodas jautājums: vai epidēmija neturpināsies pietiekami ilgi, lai Eiropa konstatētu: nekāda Savienība tai nav vajadzīga.
