Ziemeļatlantijas aliansē radīti kibernētiskie spēki un notiek militāro IT speciālistu starptautiskās mācības. Baltijas valstis ir notikumu centrā, vienīgais NATO Kiberaizsardzības centrs Baltijas reģionā atrodas Tallinā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Tartu, Aizsardzības spēku akadēmijā 2.-6. decembrī notiek vērienīgas NATO mācības Cyber Coalition, kurās piedalās 700 speciālisti no 27 NATO valstīm un alianses partneriem – Japānas, Alžīras, Austrijas, Somijas, Īrijas un Zviedrijas. Mācībās tiek izspēlēts realitātei pietuvināts kibercīņas scenārijs. Nekādu "tanciņu un šautenīšu" – slepena iedarbība tīklā vitāli svarīgos pretinieka valsts tīklos – enerģētiskajās, sakaru, aizsardzības sistēmās utt. "Karadarbība" tiek izspēlēta igauņu speciālistu ciešā koordinācijā ar kolēģiem no alianses valstīm.
Kibernētiskie spēki – 300 cilvēki, kuru uzdevums ir risināt kiberdrošības problēmas aizsardzībā, Igaunijā parādījās 2018. gada vasarā. Pēc "Kiberdrošības globālā indeksa" datiem igauņi acumirklī ieņēma piekto vietu pasaulē un ceturto – Eiropā (pēc Lielbritānijas, Francijas un Lietuvas). Nav tikai saprotams, kā labad Igaunija šķiež tik daudz spēku un naudas.
Hairka miglainā versija
Par stāšanos pretī "daudz spēcīgākam kiberpretiniekam" un daudziem DDoS uzbrukumiem, ko esot nācies pārciest Igaunijai, stāstīja kiberspēku komandieris Andress Hairks. Digitālās militārpersonas galvenā doma: "Lai aizsargātos, jāprot uzbrukt." Tādu uzbrukuma operāciju mērķis ir satriekt pretinieku kibertelpā, lai "nosargātu savu suverenitāti un rīcības brīvību".
Patiešām, mūsdienu pasaulē jebkuram konfliktam ir kiberdimensija, taču pretinieka identifikācijas, agresijas pazīmju un atbildes (vai preventīvas) operācijas sākuma pazīmes izskatās miglaini. Tiesiska pamata DDoS uzbrukumiem nav. Hairka miglainais jēdziens "daudz spēcīgāks kiberpretinieks" var, šķiet, attiekties tikai uz "Kiberdrošības globālā indeksa" pirmo četrinieku (ASV, Lielbritānija, Francija, Lietuva), jo Igaunija ieņem piekto vietu. Piemēram, Krievija un Ķīna nav atrodamas pat pirmajā desmitniekā. Kiberspēku skaits: ASV – 19 tūkstoši, Vācijā – 12 tūkstoši, Krievijā – aptuveni 1 tūkstotis karavīru. Kas var apdraudēt Baltijas valstis? Kādi stratēģiskie objekti Igaunijā ir apdraudēti? No militāri kibernētiskā viedokļa mērķu tur nav daudz.
No otras puses, liela kodolvalsts var izrādīties ievainojama kibernētisko diversiju aspektā – ar savām AES, kosmiskās izlūkošanas, PRA un PGA sistēmām, uzbrukuma raķešu kompleksiem. Krievijā 2019.gada rudenī visi operatīvi taktiskie kompleksi "Iskander M" tika integrēti vienotā kontroles tīklā, pieslēgti "militārajam internetam" un spēj saņem uzdevumus reālā laika režīmā. Vienlaikus "Iskander" var kļūt par kiberuzbrukuma objektu. Iespējams, tādas tehnoloģijas tiek apgūtas NATO mācībās Cyber Coalition Tartu.
Agresīvi plāni
Jebkādi militārie manevri paredz obligātu pretinieku, plānus, kartes, ieceres, lēmumus, spēkus un līdzekļus. Plāns paredz darbību secību katrā militārās operācijas posmā. NATO daudznacionālās mācības Cyber Coalition nav izņēmums. Būtu interesanti paskatīties, cik dziļi stiepjas alianses plāni un spēka projekcija. Neapšaubāmi, plāni ir agresīvi, jo nosacītā pretinieka (tā, protams, ir Krievija) aizsardzības izdevumi 2018.gadā sastādīja 61,4 miljardus dolāru – mazāk nekā 10 procentus no ASV militārajiem izdevumiem (649 miljardi). Alianses rīcībā ir triljoniem dolāru un nesalīdzināmi lielāki ekonomiskie un cilvēku (mobilizācijas) resursi.
Ir jāsaprot: NATO paplašināšanās uz austrumiem, militārās infrastruktūras izveide Baltijas valstīs nav nekāda stihiska demokrātijas un cilvēktiesību zonas paplašināšanās, tā ir nikna ekspansijas plāna īstenošana. Daudzpakāpju dalītie – zem tradicionālā militārā konflikta sliekšņa – spēku (tagad – arī hakeru) manevri un citas operācijas katra atsevišķi nesasniedz globālos mērķus, taču uzbrukuma dūrienu kopums perspektīvā sola rīcības brīvību nosacītā pretinieka teritorijā un vērā ņemamu rezultātu. Tāpēc konvencionālie un kiberspēki pie Krievijas Federācijas robežām nevienu neaizsargā. Gluži pretēji, tur plāno un izspēlē uzbrukuma, desanta un trieciena operācijas.
Iespējams, igauņu kiberkaravīri un kiberzemessargi darbojas valsts Aizsardzības ministrijas atbildības zonā un neskatās pāri tekošo notikumu apvārsnim. Taču NATO Kiberaizsardzības centrs nav pakļauts Igaunijas bruņoto spēku komandierim – tas, iespējams, integrēts ASV ātrā globālā trieciena sistēmā un neapšaubāmi atrodas nosacītā pretinieka prioritāro mērķu sarakstā.
