RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Dotajā brīdī kibercentra darbā piedalās 25 valstis, piecas valstis atrodas pievienošanās procesā un vēl četras valstis paudušas vēlmi pieslēgties centra darbam, vēsta Sputnik Igaunija.
Pievienošanās procesā piedalās Slovēnija, Horvātija, Melnkalne, Šveice un Japāna. Par saviem plāniem pieslēgties centra darbam paziņojušas Austrālija, Īrija, Kanāda un Luksemburga, raksta ERR.
Tādējādi NATO Kiberaizsardzības centrs Igaunijā kļuvis par lielāko šāda veida alianses organizāciju dalībnieku skaita ziņā. 2008. gadā, kad centrs tikai sāka savu darbību, tajā strādāja septiņu valstu speciālisti.
Pēc centra vadītāja, virsnieka Jaaka Tariena sacītā, pastāvīgi augošais dalībnieku skaits Igaunijā esošā Kiberaizsardzības nozares sadarbības centrā liecina par tēmas starptautisko aktualitāti.
Iepriekš Sputnik jau ir stāstījis par to, ka 2018. gada oktobrī NATO vadība pieņēma lēmumu par kibernētisko spēku izveidi, kuru uzdevumos ietilps uzbrukuma triecienu veikšana pretiniekam alianses Nolikuma piektā panta izpildes ietvaros par kolektīvo aizsardzību. Bloka ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs sveica dažu NATO valstu vadības paziņojumus par gatavību sniegt savas nacionālās iespējas veidojamajai struktūrai un pauda cerību, ka citi alianses locekļi sekos to piemēram.
Igaunija arī bez formāla NATO ģenerālsekretāra aicinājuma jau daudzus gadus attīsta militarizētas kiberstruktūras. Izņemot jau esošo NATO kibercentru Tallinā, tika izveidota visu Igaunijas armijas kibervienību Kibernētiskā vadība, kura tiešā veidā pakļaujas Aizsardzības spēku komandierim.
Krievija ir gatava atvairīt NATO kiberuzbrukumus
KF Drošības padomē ir pārliecināti par to, ka Igaunijā pastāvošās militarizētās kiberstruktūras ir izveidotas ar mērķi traucēt Krievijas stratēģisko objektu darbībai informācijas kara apstākļos. Pēc KF Drošības padomes sekretāra vietnieka Mihaila Popova sacītā, informācija un komunikācijas tehnoloģiju attīstība veicinājusi jaunas militāri politiskās pretestības jomas rašanos.
Viņš uzsvēra, ka globālo informācijas telpu daudzi speciālisti jau ir atzinuši par jauno karadarbību teātri. Popovs pastāstīja par to, ka ASV un to Eiropas partneri velta nopietnu uzmanību aktīvām darbībām kibertelpā un totālas kontroles iegūšanai pār šo jomu.
Par pierādījumu tam, pēc viņa domām, kalpo NATO izveidotie Tallinas Apvienotais centrs labākās pieredzes kiberaizsardzības jomā un Rīgas Alianses stratēģisko komunikāciju centrs. Norādīto struktūru pamatuzdevums, kā uzskata KF Drošības padomē, ir kritiski svarīgu potenciālā pretinieka, pirmām kārtām Krievijas, objektu skaitļošanas tīklu un infrastruktūras izvešana no darba kārtības, radot traucējumus valsts pārvaldes, finanšu institūtu, uzņēmumu, elektrostaciju, dzelzceļa staciju un lidostu sistēmu funkcionēšanā.
Saistībā ar šāda veida, acīmredzami Krievijas kiberdrošībai draudošiem soļiem, Popovs īpaši atzīmēja, ka Krievijas karaspēku grupējumu pieredzes pielietošana Sīrijā, mācību un neplānoto pārbaužu rezultāti liecina: Krievijas Bruņotie spēki "ir spējīgi atvairīt pret valsti vērstu agresiju, nodrošināt tās teritorijas veselumu un neaizskaramību".
