20:11 27 Maijs 2018
Rīga+ 23°C
Tiešraide
  • USD1.1675
  • RUB72.4935
ABLV Bank logo

ASV aplaupa koloniju: "Latvijas tīģera" nāve nāks par labu Rotšilda biznesam

© Sputnik / Sergey Melkonov
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Ivans Daņilovs
263

Pārsteidz nevis tas, ka pēc Latvijas bankas ABLV "ieradušies amerikāņi", bet gan tas, ka viņi spēruši tādu soli tik vēlu, raksta bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs.

Mūsu kaimiņi Latvijā mēģināja būvēt "Baltijas Šveici" vai pat "Baltijas Lihtenšteinu", taču pēkšņi noskaidrojās, ka amerikāņu kolonijām pārvēršanās par "jauno Šveici" principiāli nav paredzēta, raksta bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs rakstā RIA Novosti.

Eiropas un ASV sankciju un finansiālo ierobežojumu ieviešana pret lielo Latvijas banku ABLV Bank AS pamudināja likumsakarīgu un klasisku jautājumu: "Par ko tad mūs?" ASV Finanšu ministrijas un Eiropas regulējošās iestādes darbību rezultātā cietusī Latvijas banka tiek apsūdzēta par naudas atmazgāšanas pakalpojumu sniegšanu korumpētiem ierēdņiem no Krievijas un Ukrainas, kā arī par sadarbību ar KTDR. Pārsteidza tas, ka vēl pavisam nesen ASV iestādes, kas ierosināja represijas pret Latvijas banku sektoru, uz situāciju skatījās caur pirkstiem, bet tagad pēkšņi nolēma piežmiegt vienu no galvenajiem (ja ne pašu galveno) Latvijas ekonomikas sektoru. Noslēpums ir vienkāršs: zināmā mērā konkrētā banka, bet nākotnē – arī viss banku sektors Latvijā, – cieš savu panākumu dēļ. Amerikāņi necieš konkurenci "melno" un "pelēko" finansiālo pakalpojumu jomā un ir spiesti izmantot metodes no specdienestu arsenāla, hakera pakalpojumus un mediju skandālus, lai izrēķinātos ar konkurentiem, kuri strādā britu karalistes paspārnē, taču konkurentu novākšanai Baltijas valstīs viņiem pietiks ar vienu vienīgu ASV Valsts kases vadības oficiālu paziņojumu.

Likteņa ironija: Latvijas finanšu sektora nākotnes aspektā nekādas nozīmes nav tam, vai amerikāņu iestāžu apsūdzības pret konkrēto Latvijas banku ir patiesas. Pat, ja banka ir absolūti tīra (par ko māc zināmas šaubas), tai nav ne mazāko iespēju sekmīgi aizstāvēt savas intereses Latvijas vai ASV tiesu sistēmu ietvaros. Latvijas banku reputācija jau sen ir tāda, ka tās ir organizācijas, kur iespējams viegli "atrisināt jautājumus" par "pelēkajām" vai "melnajām" darba shēmām ar nezināmas, kriminālas, vai korupcijas izcelsmes naudu. Pēc demonstratīvā un jau pietiekami sekmīgā pēriena, kas sarīkots ABLV Bankai, šo reputāciju papildinās svarīgs elements: jā, Latvija ir vieta, kur ir ļoti ērts un salīdzinoši lojāls bankings, taču konkrētu Latvijas banku iespējams likvidēt kuru katru brīdi, un naudu klienti vairs neieraudzīs. Pilnīgi pietiekami, lai sagrautu vienu no balstiem tāpat jau klibojošajā Baltijas ekonomikā, kas cieš no depopulācijas, deindustrializācijas un Krievijas loģistikas plūsmu pārbūves rezultātā.

Ja ASV Finanšu ministrija klāsta, ka tās mērķis ir cīņa ar korupciju un noziedzīgā ceļā iegūtas "melnās" naudas atmazgāšanu, jāpatur prātā, ka lielākā ārzona pasaulē ir pašas Savienotās Valstis. ASV Finanšu ministrija faktiski cīnās ar visiem, kuri apgrūtina darbu amerikāņu finanšu struktūrām, kas sniedz naudas atmazgāšanas pakalpojumus Nevadas un Delavēras štatos. 2016. gadā aģentūra Bloomberg publicēja skandalozus izmeklēšanas rezultātus – cita starpā tā aprakstīja mārketinga materiālus, ko amerikāņu Rothschild & Co. juristi izmantoja ārvalstu klientu piesaistīšanai Nevadas ārzonām. Spriežot pēc prezentāciju citātiem, tipisks klients ir "investors no Honkongas, kurš noraizējies par to, ka Ķīnas valdība varētu kaut ko uzzināt par viņa naudu", un šo tēlu viegli ekstrapolēt uz turīgiem Krievijas, Eiropas vai Latīņamerikas iedzīvotājiem, kurus tāpat uztrauc risks, ka valdība varētu ieinteresēties par viņu aktīvu apmēriem un izcelsmi.

Medijos nokļuvušās Rotšilda advokāta Endrjū Penija prezentācijas spilgtākais fragments ir viņa atklātā frāze par to, ka ASV "faktiski ir lielākā nodokļu osta pasaulē", ko pavada apgalvojumi: ASV valdībai neesot īpašas vēlmes pildīt saistības un sniegt informāciju ārvalstu nodokļu iestādēm.

Kad ASV Finanšu ministrija demolē Šveices bankas, patiesībā notiek banāla cīņa par starptautisko korupcijas finanšu plūsmu un aktīvu apkalpošanas pakalpojumu tirgus pārdali. Kad nezināmi hakeri atklāj informāciju par ārzonām Britu Sadraudzībā (suverēnu valstu apvienība, ko veido Lielbritānija un gandrīz visas tās bijušās kolonijas un protektorāti), — arī tas ir tirgus pārdales cīņas elements. Kad nezināmi hakeri atklāj, bet amerikāņu mediji ar baudu publicē informāciju par to, kādās ārzonās investē Lielbritānijas karaliskā ģimene, atkal norit cīņa par "melno" un "pelēko" finansiālo pakalpojumu tirgu. Kad uz spēles likta iespēja piesaistīt savā finanšu sistēmā triljoniem "melno" un "pelēko" dolāru, pārstāj darboties jebkādi pieklājības noteikumi.

Šajā kontekstā pārsteidz nevis tas, ka pēc Latvijas bankas ABLV "ieradušies amerikāņi", bet gan tas, ka viņi spēruši tādu soli tik vēlu. Acīmredzot, tikai tagad atradās brīvs brītiņš. Agrāk taču daudzi mūsu kaimiņi Baltijā ticēja, ka viņiem patiešām ļaus labi nopelnīt, apkalpojot un "atmazgājot" korupcijas naudu un investīcijas no Krievijas. Naivums ir dārgs prieks, un par to tagad samaksāt pilnu cenu. Pat mazdrusciņ žēl, ka ukraiņu politiķi, kuri tagad nēsā ideju radīt vēl vienu "Austrumeiropas Šveici", tikai Melnā jūras krastā, negūst nekādu mācību no Baltijas kolēģu bēdīgās pieredzes.

Eiropas centrālā banka
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Taču mēs varam izdarīt pareizus secinājumus. Vajag ne tikai cīnīties ar kapitāla nelegālo izvešanu Krievijas, kas patlaban notiek, tostarp arī ar Krievijas banku palīdzību, kas specializējas "tranzīta" un "atmazgāšanas" operāciju jomā, — vēl ir arī jāizskata iespēja izmantot savā labā situāciju ārzonas pakalpojumu globālajā tirgū. Vienlaikus iespējams pārvērst par konkurētspējīgu priekšrocību to, ko kolektīvie Rietumi uzskata par mūsu problēmu. Tā kā rietumvalstis nevēlas atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, kāpēc gan nepārvērst Dienvidosetiju un Abhāziju par "finanšu ostām" ārvalstu investoriem, kuri nevēlas "spīdēt" ASV Finanšu ministrijas vai Lielbritānijas nodokļu dienesta priekšā?

Ar pietiekamu manību, pareizu juridisko noformējumu un atbilstošu reklāmas kampaņu iespējams radīt "Krievijas ārzonas" ārvalstu naudas piesaistīšanai, kas būs caurskatāma tikai vietējām un Krievijas nodokļu iestādēm un finanšu regulatoriem. Principā, ASV varasiestādēm pat nebūs, kurp izsūtīt pretenzijas. Līdzīgu statusu, kas ietver ārvalstu investīciju "necaurskatāmību", varētu izvērtēt arī Krima – tā varētu pārvērsties par investīciju magnētu.

Krievija nav Latvija, un mums nav vajadzīgas atļaujas no ārpuses: tā ir viena no Krievijas patiesās neatkarības priekšrocībām, kas lielā mērā atšķiras no Latvijas mītiskās neatkarības. Ja "Austrumeiropas Šveice" patiešām kaut kur parādīsies, tā, domājams, būs Krievijā vai Krievijas paspārnē.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

Pēc temata

Latvijas bankai ABLV Bank slēgta pieeja ASV finanšu sistēmai
Norvik bankas īpašnieks par Rimšēviča lietu: tam bija jānotiek
Koalīcija vienojusies ierobežot Latvijas Bankas vadītāja pilnvaru termiņu

Galvenie temati