RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Banku skandāls Latvijā liek apšaubīt Eiropas Centrālā bankas (ECB) spēju pildīt savas funkcijas un uzturēt augstus eirozonas standartus, raksta Bloomberg.
ASV Finanšu ministrija informēja, ka viena no lielākajām bankām Latvijā – ABLV, iespējams iejaukta naudas atmazgāšanā. Pie tam aizvadītajā nedēļā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs aizturēja Ilmāru Rimšēviču, Latvijas Bankas prezidentu un ECB valdes locekli aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu.
Rimšēvičs tika izlaists pret ķīlas naudu. Viņš noliedz visas apsūdzības un stāsta par sazvērestību pret viņu. Grūti teikt, cik lielā mērā aizdomas par korupciju ir pamatotas: situācija ir ļoti tumša, un paziņojumi par to, ka lieta esot iejaukta Krievija, sarežģī to vēl vairāk. Taču ECB nevar atļauties ignorēt aizdomas pret Latvijas Banku. Dažu pēdējo gadu laikā Latvija ir pārcietusi vairākus banku skandālus, taču ECB viedokli šajā jautājumā nevar uzskatīt par viennozīmīgu.
Formāli pret naudas atmazgāšanu vajadzētu cīnīties valdībai, un ECB nav saistīta ar nacionālo centrālo banku vadītāju izvēli, taču viņiem ir jāpilda ECB izturēšanās kodekss. Tomēr problēmas pat tik mazās valstīs kā Latvija var nodarīt lielu kaitējumu.
ECB kontrolē eirozonas lielās bankas, tostarp arī ABLV. Lai arī naudas atmazgāšana ir jautājums, kas jārisina valstīm, Eiropas finanšu regulators nevar ignorēt situāciju. Turklāt centrālo banku vadītāji kopīgiem spēkiem pieņem lēmumus par eirozonas monetāro politiku, un kaitējums vienas valsts reputācijai met ēnu uz visu ECB.
Līdz šim ECB ir izdevies izvairīties no panikas finanšu tirgū, un investori ir pārliecināti, ka situācija nemainīsies. Taču ECB nevēlas komentēt pret Rimšēviču vērstās aizdomas. Tas nekur neder.
Protams, pārsteidzīgi slēdzieni būtu nevietā, tomēr ECB ir spiesta atzīt, ka skandāli neļaus tai pildīt savus pienākumus. Tā nepārprotami ziņo, ka seko notikumiem un darīs visu iespējamo, lai kliedētu aizdomas.
