RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Viena no lielākajām bankām Latvijā apsūdzēta par Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanu, Latvijas Bankas prezidents aizturēts sakarā ar apsūdzību korupcijā — par to, kā attīstījies finanšu skandāls un ko gaidīt tālāk, stāsta Bloomberg.
Kā saistīta Latvija un Ziemeļkoreja?
13. februārī ASV Finanšu ministrija paziņoja, ka trešā lielākā kredītiestāde Latvijā, banka ABLV par sava biznesa pamatu padarījusi naudas atmazgāšanu. FM paziņoja, ka banka kļuvusi par ēsmu organizētai nozeidzībai, korumpētām personām un tiem, kas vēlējušies izvairīties no sankciju sekām, ieskaitot Ziemeļkorejas kodolprogrammu.
Pēc tam klienti sākuši pamest ABLV, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) lika Latvijai iesaldēt aizdomās turētās bankas maksājumus. ABLV noraidīja visas apsūdzības, paziņoja, ka spers soļus naudas atmazgāšanas novēršanai un solīja strādāt kopā ar ASV Finanšu ministriju.
Kāpēc tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents?
Ilmāru Rimšēviču, ECB valdes locekli, uz 48 stundām aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sakarā ar apsūdzībām par kukuļa izspiešanu un saņemšanu. Par ķīlas naudu brīvībā izlaistais Rimšēvičs šīs apsūdzības noraidīja kā mēģinājumu viņu diskreditēt. Viņš atteicās atkāpties no amata, lai arī uz šo soli aicināja prezidents, finanšu ministre un Saeimas spīkere.
Tāpat Rimšēvičs izvirzīja vairākas atbildes apsūdzības pret vairākām bankām, tostarp arī Norvik Banku, kuras īpašnieks viņu apsūdzēja par izspiešanu. Rimšēvičs nosauca šīs apsūdzības par melīgām.
Kā tas varēja notikt?
Latvija, pēcpadomju valsts ar lielu krievvalodīgo mazākumtautību, ieguva neatkarību 1991. gadā un iestājās ES 2004. gadā. Jau sākotnēji tās bankas kļuva par skaidrās naudas magnētu. Tas gan sekmēja valsts banku sektora attīstību, taču tādas grupas kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) jau sen pauda bažas par naudas atmazgāšanas risku un banku darbības vājo kontroli.
Skaidrās naudas pieplūdums pastiprinājās 2012. gadā, kad ekonomiskās problēmas Kiprā lika bagātajiem ieguldītājiem no bijušās PSRS meklēt alternatīvu ārzonu. 2015. gadā Latvija daļēji apturēja šo tendenci 2015. gadā, kad sāka censties iestāties ESAO — daļa banku tika sodītas, dažas tika slēgtas. Pērn ārvalstu ieguldījumu skaits samazinājās par ceturto daļu.
Cik slikta ir Latvijas banku reputācija?
Pēdējo divu gadu desmitu laikā valstī izcēlušies vairāki lieli banku skandāli. Latvijas bankas tika apsūdzētas par dalību naudas atmazgāšanā, kas 2015. gadā tika nolaupīta Moldovas banku sistēmā, par 20 miljardu dolāru izvešanu no Krievijas laikā no 2010. līdz 2014. gadam, par korupcijas skandālu ar Skandināvijas telekomunikāciju kompāniju.
Šajos skandālos bija arī upuri. Trasta Kommercbanka, kas tika apsūdzēta par naudas izvešanu no Krievijas, tika slēgta 2016. gadā, lai arī noliedza visas apsūdzības. Privatbank tika piespriests sods 2 milj. eiro apmērā par piedalīšanos Moldovas shēmā. Pērn piecas Latvijas bankas piekrita samaksāt sodu par to, ka nav savākušas pietiekamu informāciju par transakcijām ar Ziemeļkoreju saistītos darījumos.
Kā tas ietekmēja Latviju?
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka Latvijas Bankas vadītāja aizturēšana un skandāls ap ABLV negatīvi ietekmējuši valsts reputāciju. Latvijas FM mainījusi savu kredītu stratēģiju un tuvākajā laikā atturēsies no refinansēšanas operācijām.
Aģentūras "Moody" un "Standard and Poor" piešķīra Latvijai kredītreitingu līmenī A3 (septītais augstākais vērtējums). Zviedrijas banka SEB, kuras filiāle Latvijā ir viena no lielākajām valstī, uzskata, ka finanšu tirgus Latvijā ir "stabils".
Kādus soļus spērusi ECB?
ECB instruēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par to, ka nepieciešams noteikt moratoriju ABLV — bankai uz laiku liegts izpildīt maksājumus. Tāds pasākums veikts pirmo reizi ECB vēsturē.
Kāds būs ECB moratorija efekts?
Maksājumu apturēšana ir pretrunīgs pasākums, jo potenciāli tas var kaitēt bankas kontraģentiem. 2015. gadā, kad Austrija apturēja maksājumus Heta Asset Resolution, kompānijai, kas bija radīta izputējušas bankas darbības noslēgšanai, vācu kreditori cieta nopietnus zaudējumus, vienam pat bija nepieciešama finansiāla palīdzība.
Pie tam ES bankas dod priekšroku elastīgiem pasākumiem, piemēram, moratorijam, jo tas ļauj ekonomēt laiku un neļauj kreditoriem bēgt no problemātiskās bankas, novedot to līdz bojāejai. Pašlaik banku likumi ES neļauj tās varasiestādēm ieviest tādus liegumus tieši, taču tādas tiesības ir vietējām iestādēm.
Kas notiks ar banku?
ECB nebūtu pieprasījusi moratoriju, ja situācija nebūtu nopietna. Depozīti nav vienīgais finansēšanas avots, taču darbam bankai ir nepieciešama klientu un kontraģentu uzticība. Ārkārtas gadījumos ECB var atzīt bankas par bankrotējušām vai tuvām bankrotam, un tas nozīmē, ka tās pāriet eirozonas atbildībā.
Apsūdzības par naudas atmazgāšanu parasti izskata valsts varasiestādes, taču lēmums par to, vai bankai atņemt licenci, paliek ECB ziņā. Jebkurā gadījumā ASV Finanšu ministrija var slēgt ABLV piekļuvi ASV finanšu sistēmai, kas nodarīs bankai nopietnu kaitējumu.
