Iedomājieties tikai: sēžat ierakumos, salstat, barojat blaktis, slēpjaties no ienaidnieka lodēm un šāviņiem. Pēkšņi kāds no jūsu ierakuma lec laukā un skriešus metas uz ienaidnieka pusi. Un jau pēc brīža no tās puses atskan viņa dziesmas, pie tam viņš izklaidē pretinieku — vaibstās un rāda trikus. Viņš uzlabo ienaidnieka noskaņojumu!
Lūk, tāda mūsdienu Latvijā ir attieksme pret kultūras un šovbiznesa pārstāvjiem, pret sabiedrisko organizāciju darbiniekiem, kuri dodas uz Krieviju un dažām tai līdzās esošām teritorijām.
Oktobra beigās bijusī ilggadējā Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska devās uz Lugansku, lai piedalītos starptautiskā cirka mākslas bērnu un jauniešu konkursa žūrijas darbā. Tātad viņa devās uz teritoriju, ko kontrolē "promaskaviskie teroristi", precizēja Kasjauns.lv.
Luganskas informācijas centrs paziņoja, ka Latvijas Cirka mākslinieku asociācijas dibinātāja Lipinska pārstāvēja Latviju konkursā "Cirka nākotne".
Starp citu, daudzi festivāla dalībnieki saņēma "teroristu" pašpasludinātās LTR un tās vadītāja Igora Plotņicka diplomus. Festivālā bija plānojuši piedalīties arī jaunieši no Latvijas — žonglieri un akrobāti, taču vienā brīdī viņu vārdi no festivāla dalībnieku saraksta pagaisa. Iespējams, tāpēc, ka Latvijas ĀM ieteica šajā pasākumā nepiedalīties. Sak, mēs tādos svētkos esam sveši.
Toties ieradās 80 mākslinieki no Luganskas, Doņeckas, Krievijas, Šveices, Itālijas, Baltkrievijas un Kirgīzijas. Tas paliks uz viņu sirdsapziņas.
Ziņa izraisīja aktīvu diskusiju. Piemēram, Jānis Rubenis atzina, ka viņš vispār nesaprotot, "kāpēc visiem vateņiem, krimnašistiem un tamlīdzīgiem koloradiem, tik ļoti patīk cirks? Man vienam šķiet, ka tie pa virvi staigājoši kaķi ir ņirgāšanās par dzīvniekiem un adekvātu humora izjūtu".
Klāt esam. Tagad žanrus, mākslas un sporta veidus dalīsim pareizajos un nepareizajos. Bīstamajos Latvijas tautai un mazāk bīstamajos. Balalaikas spēle, mežģīņu adīšana, balets? Hokejs, bokss?
Publicistam Frankam Gordonam Latvijas Avīzē izdevies sameklēt vēl vienu pārbēdzēju grupu. Tie pat esot braukuši, "pārstāvēt Latviju" uz Vispasaules jauniešu un studentu festivālu Sočos oktobra vidu, bet tas esot viltīgais Staļina izgudrojums, kam jaunu dzīvību iedvesis impēriski domājošais Putins, raksta autors.
"Kremļa propagandas rupors "Sputnik Latvija" (milzīga pateicība par naftalīna devu) mūs jau laikus informēja: "Latvijas delegāciju" (75 personas) vadīšot Ruslans Pankratovs — bijušais "Saskaņas" biedrs, organizācijas "Atdodiet mūsu vārdus!" dibinātājs. Tās mērķis esot neļaut "kropļot" krievu vārdus un uzvārdus, rakstot to dažādos dokumentos ar latvisko galotni "s". Delegātu vidū ir arī kāds, kurš Rīgā 9. maijā organizēja tā saukto "Nemirstīgo pulku". Tie nu pārstāvot "Latvijas tautu"," — sūkstās Gordons.
Vārdu sakot, jebkura dziedātāja priekšnesums Krievijā tiek uztverts naidīgi un ar gatavām etiķetēm. Uzbrukumus tīklā pārcieta gan Intars Busulis un Laima Vaikule, gan Samanta Tīna. Pat Raimondam Paulam pārmeta bīstamus sakarus ar Krievijas šovbiznesa haizivīm un piedalīšanos "Jaunā viļņa" žūrijā. Sportā valda Latvijas oficiālais viedoklis par to, ka Krievijai jāaizliedz piedalīties ziemas Olimpiskajās spēlēs, turklāt sociālo tīklu apmeklētāji spriež, vai Rīgas "Dinamo" vajadzētu piedalīties KHL čempionātā.
Īpaši atmiņā iespiedies divus gadus vecais notikums ar latviešu publikas elkiem — grupu Prāta Vētra (Brain Storm) un tās līderi Renāru Kauperu, kuri uzdrošinājās piedalīties roka festivālā "Našestvije". Par ko tik mūziķi nesaņēma pārmetumus. Tobrīd viņu pusē nostājās tikai fotogrāfs Uldis Siliņš, kurš pats pabija festivālā, visu redzēja pats savām acīm un dzirdēja — arī pats savām ausīm.
Cita starpā viņš rakstīja: "Prātinieki bija festivāla otrās dienas noslēdzošā grupa jeb hedlaineri. Latviešu grupa — hedlaineri lielākajā Krievijas rokfestivālā… Mēs pat iedomāties nespējam, cik daudz krievu grupu to vēlas sasniegt un cik daudz tās būtu gatavas atdot par šādu iespēju. Tajā brīdī es patiesi biju lepns, ka esmu no tās pašas zemes, no kuras ir tie puiši uz skatuves. (..) Ar vienu šādu koncertu šie latviešu puiši izdarīja tik daudz laba Latvijas tēlam, ka es pat nezinu, kurš to spēs vismaz atkārtot…
Mans ieteikums jebkuram latvietim — droši dodieties uz šo festivālu tieši tāpat kā uz citiem festivāliem, un jūs noteikti tur iegūsiet daudz jaunu draugu, daudz emociju un daudz patiešām neaizmirstamu brīžu. Es varu apgalvot, ka mūs — latviešus — tur patiesi sagaida ar prieku. Un, jo tuvāki būs cilvēki, kuriem dzimtās valodas ir dažādas, jo grūtāk būs politiķiem spēlēt savas spēlītes. Gan vienā, gan otrā pusē."
Tā lūk. Bet jūs vēl prasāt, kāpēc "mūsējie" vajadzīgi "viņējo" ierakumos. Vienkārši tālab, lai viņi ieraudzītu mūsu sejas. Lai saprastu, ka mēs arī esam cilvēki. Galu galā, lai zustu vēlēšanās apšaudīt mūs.
