RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Latvijas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas ierobežo to publisko darbību, ja tā vērsta pret valsti, ziņots Tieslietu ministrijas vietnē.
Pašreizējais likums nosaka, ka sabiedriskās organizācijas darbību iespējams pārtraukt, ja tā neatbilst Latvijas Satversmei, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. Tagad to iespējams pārtraukt arī gadījumā, ja organizācija apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.
Grozījumu anotācijā teikts, ka tie nepieciešami, lai ņemtu vērā valsts drošības intereses, kā arī pēc sabiedrības un valsts apdraudējuma iespējamo risku novērtējuma.
Tieslietu ministrija uzskata, ka īpaši lielu problēmu rada krasi pieaugošais finansējums, ko Krievija piešķir vairākām biedrībām Latvijā, "lai mainītu sabiedrības uzskatus par demokrātiskām vērtībām, pret valsts dalību Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā, dezinformācijas kampaņas un provokatīvas darbības, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju".
Likumprojekta autori uzskata, ka "Darbības ir šķietami atbilstošas Latvijas Republikas Satversmei, bet patiesībā tiek veikti pretvalstiski pasākumi un šķelta sabiedrība".
Likumprojekta kritika
Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumus jau to saskaņošanas posmā kritizēja opozīcijas un sabiedrisko darbinieku pārstāvji.
Piemēram, deputāte Jūlija Stepaņenko paziņoja, ka likuma anotācijā bažas rada vispārējais formulējums "tiek šķelta sabiedrība".
"Šo "šķelšanu" vienmēr ir bijis ārkārtīgi grūti pierādīt. Taču tagad to pagada par juridisku termiņu un kritēriju jebkādas organizācijas darbību novērtējumam. Tagad, ja kāds atļausies diskutēt vai uzstāties pret "partijas ģenerālo līniju", viņš tiks automātiski pasludināts par ienaidnieku," — uzskata politiķe.
Pēc sabiedriskās organizācijas "Pilsoņu un nepilsoņu savienība" līdzpriekšsēdētāja, Latvijas Krievu kopienas prezidenta Vladimira Sokolova domām, likumprojekta autori jauc jēdzienus "pretvalstiska" un "pretvaldības" darbība.
"Jebkurā demokrātiskā valstī iespējams uzstāties pret valdošo partiju politisko un likumdošanas darbību. Taču tagad, ja kāda organizācija nolems organizēt diskusiju medijos, to uzskatīs, piemēram, par "dezinformācijas kampaņu un provokatīvām darbībām, lai mainītu sabiedrības uzskatus par demokrātiskām vērtībām"," — uzskata Sokolovs.
Pēc Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētāja, agrākā Saeimas deputāta Miroslava Mitrofanova domām, likumprojekts kopā ar anotāciju ir pilnveidots sen pārbaudītais "sūdzību mehānisms".
Piemēram, lasītāja nacionālā avīzē, tādā kā "Latvijas Avīze", sūdzas, ka redzējusi krievu tautas kolektīva koncertu vai dzirdējusi kāda sabiedriskā darbinieka uzstāšanos konferencē, kurā skanējis pozitīvs viedoklis par Krieviju, min piemēru Mitrofanovs. Lasītāja nodomājusi, ka tas ir "Krievijas hibrīdkara" atbalsts no "Latvijas iekšējo ienaidnieku" puses. Saņēmuši "signālu", žurnālisti, kā parasti, vēršas Drošības policijā, un tā sāk pārbaudi "saskaņā ar iesnieguma faktu".
Organizācija, kas sarīkojusi koncertu vai ievērota tās pozitīvā attieksme pret Krieviju, pārdzīvos nepatīkamus brīžus — tās vadītājs tiks izsaukts uz pārrunām, pašu organizāciju, iespējams, neslēgs, taču galvassāpes tās vadībai ir garantētas, tāpat kā pamatīgs skandāls.
"Lai arī tā pati DP ļoti labi zina, ka nelielus grantus no Krievijas saņem atsevišķas krievu organizācijas, taču pārsvarā tās ir plikas kā baznīcas žurkas. Galu galā sabiedriskajiem darbiniekiem vienkārši apniks pārbaudes, vienkāršāk būs likvidēt juridisko personu nekā turpināt darbu," — uzskata Mitrofanovs.
