06:58 07 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2060
  • RUB89.8825
  • RUB89.8825
Ekonomika
Saņemt īso saiti
166

Stividori centās nosūtīt Krievijai vēstuli ar lūgumu atbalstīt kravu plūsmu, taču Latvijas vēstniecība Krievijā to nesaskaņoja, uzskatot toni par pārāk lūdzošu; savukārt cita, Satiksmes ministrijas sagatavotā vēstule tika apstiprināta; par ko tajā tiek runāts.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā, vēsta "Nekā personīga".

Kravu kļūst aizvien mazāk

Situācija Latvijas tranzīta nozarē turpina pasliktināties. Vislielākais kritums tiek atzīmēts ogļu iekraušanā, ko Krievija jau sen grasījās novirzīt uz savām ziemeļrietumu ostām.

Galvenais Latvijas ogļu terminālis atrodas Rīgā, Krievu salā. Oktobrī bija plānots pieņemt vidēji 118 vagonus ogļu dienā, tā vietā nāca tikai 39.

Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem dienā, tā vietā vidējais rādītājs oktobrī sastādīja 724 vagonus. Saskaņā ar operatīvo informāciju, novembrī situācija nedaudz uzlabojusies, taču izdarīt galīgos secinājumus vēl ir pāragri.

Traucē birokrātija

Latvijas transporta nozares vadība turpina ar cerību skatīties Krievijas virzienā. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtīja vēstuli savam kolēģim Jurijam Petrovam, Krievijas transporta ministra palīgam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," noradīts vēstulē.

Reimanis vērš Krievijas kolēģa uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens.

Saskaņā ar vēstules autora apgalvojumu, oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu – klienti vēlējās piegādāt Latvijas ostām vairāk nekā 4800 vagonus ar oglēm, taču saskaņoti tika vien 279 vagoni. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieteiktā apjoma.

"Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

No Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu

Nesen "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadība tikās ar Krievijas dzelzceļu kompānijas (RŽD) pārstāvjiem, lai apspriestu kravu piegāžu attīstību no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. LDz jau veica aprēķinus šajā projektā, taču Krievija ieteica RŽD nepiedalīties tajā.

""Latvijas Dzelzceļa" vadība ir bijusi Kaļiņingradā un runājusi ar Kaļiņingradas puses pārstāvjiem par iespējām pārvadājums uz Sanktpēterburgas virzienu veikt caur Latvijas teritoriju.

Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumu būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šie plāni īstenojas. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt "Latvijas Dzelzceļa" infrastruktūrai darbu. Un mēs esam ieinteresēti katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju," pastāstīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Jurij Borisovič, kā Transporta darba grupas līdzpriekšsēdētājs, lūdzu Jūsu sadarbību konkrētā jautājuma risināšanā," teikts vēstulē.

Kotletes atsevišķi

Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šādas vēstules nepalīdzēs.

"Tā ir Krievijas politika. Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz.

Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk. Un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots, tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika," uzskata Zatlers.

Satiksmes ministrijas vēstuli saskaņoja ar Latvijas ārlietu ministru un vēstniecību Krievijā. Nedz ministrs, nedz iestāde neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga.

"Tomēr nodalīsim to politisko situāciju, kas ir Baltkrievijā, Krievijā, kas ir mūsu, teiksim, diskusijas ar Krieviju gan par vēsturi, gan par Krimu, gan par Ukrainu, kur mums ir domstarpības. Tāpat kā situācija, kas veidojās Baltkrievijā, kur arī mūsu pozīciju skaidra. Un no kaut kādiem praktiskiem Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem.

Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. Protams, ka saziņa bija, ir un būs.

Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem. Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību – tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka – nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē.

Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu – būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā," paudis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kliedzošs tonis

Saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, stividori sagatavoja arī citu vēstuli, kas adresēta Krievijai, taču tā neizgāja saskaņošanu Latvijas vēstniecībā Krievijā.

"Jā, ir bijuši dažādi projekti, ir bijis viens projekts, kuru es pats nesen redzēju. Ja jūs to redzētu, tad jūs tiešām varētu teikt, ka tonis ir ne tikai lūdzošs. Tur jau tonis bija vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij. Bet šo projektu negatavoju, cik es zinu, pat valsts pārvaldē," atzīmēja Rinkēvičs.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atteicās komentēt projektus, kuri tika izbrāķēti.

"Tā kā cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi, kas un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs, tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā," uzskata Latvijas ĀM vadītājs.

Bijušais prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka vienīgais iespējamais variants ir ciešāka integrācija ar Eiropas Savienības valstīm un kravu pārvadājumi no Somijas uz Poliju, Vāciju un tālāk.

"Un šis austrumu rietumu virziens, ja pagaidām ir. Iekonservēts, sauksim tā. Ne konflikts, bet iesaldēts konflikts. Un kad parādīsies iespēja, viņus varēs visu atjaunot. Jo tomēr mēs dzīvojam tirgus ekonomikā. Un pieprasījums – piedāvājums ir tas, kas dod mums vīziju, kur investēt un kā attīstīt savu transporta tīklu," paziņoja Zatlers.

Iepriekš Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paskaidroja, kāpēc Latvija izrādījās nesagatavota Krievijas kravu aiziešanai.

Pēc temata

Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Ogļu no Krievijas tikpat kā nav: kravas Ventspils ostā sarukušas 1,7 reizes
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija, tranzīts, Kravu pārvadājumi

Galvenie temati