RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.
Ekonomikas darba "zirgs"
"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.
Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.
Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.
Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.
Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."
Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.
Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.
Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".
Aktīvas darbības imitācija
Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.
""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.
Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.
Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.
Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.
Dārgi, bet efektīvi
Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.
"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.
Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.
"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."
Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.
Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.
Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.
"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.
