Viedoklis

Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus

© Sputnik / Sergey MelkonovТяжелая военная техника США Stryker M1128 Mobile Gun System возможно будет стрелять на новом полигоне под Даугавпилсом
Тяжелая военная техника США Stryker M1128 Mobile Gun System возможно будет стрелять на новом полигоне под Даугавпилсом - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Kāpēc ārzemnieki izved savu naudu no Latvijas? Lai nebūtu žēl neko sašaut? Šķiet, mēs atkal kaut ko nezinām...

Kas tik nav pārmests komercbankām Latvijā. Gan ekonomikas graušana, gan iedzīvotāju trūkums, gan cilvēku prombraukšana. Nesen aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesen atklāti paziņoja, ka Latvijas pārliekā cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju apgrūtina valsts aizsardzības koncepcijā iekļauto uzdevumu izpildi un apdraudēta ir aizsardzības nozares ilgtermiņa politika.

Ministrs nespēj saprast, kāpēc bankas bez skaidriem argumentiem liedz finansējumu, neļauj atvērt kontus, pat slēdz kontus dažiem godīgiem un pārbaudītiem aizsardzības uzņēmumiem. Galu galā tie ir spiesti reģistrēties ārzemēs vai izmantot ārvalstu finanšu iestāžu pakalpojumus. Nodevība!

Ja nu rīt sāksies karš?

Ja nu rīt sāksies karš? Kā tas izskatīsies?

Резервуары для хранения нефтепродуктов - Sputnik Latvija
Mēs maksājam Anglijai par papīru: Pabriks atzina, ka ārkārtas situācijā pietrūks degvielas

Nu, iztēlojieties asiņainu kauju: latviešu varonīgie karavīri cīnās ar pretinieka pārspēku Ķengaraga apkaimē. Sašauts viens pretinieka tanks, atlikuši vēl piecdesmit. Pēkšņi prettanku lielgabalam beidzas lādiņi.

- Kas par velnu?! – artilēristu komandieris nomātojas (tīrā latviešu valodā). – Kāpēc nav atvesti, zvaniet štābam!

- Nu kā nu ne, - štābs mātojas atbildei. – Kontus mums bankā aizvēra, nevaram apmaksāt. 10 vagoni lādiņu iestrēguši pie robežas. Viņiem šķita, ka zemūdenes pirkums, par ko pagājšmēnes samaksāja Aizsardzības ministrija, ir aizdomīgs darījums.

- Bet kāpēc tad mūsējie kreisajā flangā šauj, vai tad viņiem lādiņi nav beigušies?

– Šauj, tikai no viena lielgabala, otru ieķīlāja ātro kredītu firmā, lai nopirktu lādiņus.

– Bet re kur lido helikopters! Cik tad maksā spainis degvielas?

– Mūsu helikopteristi aizgāja no Swedbank, atvēra kontus Revolut. Sapieri atvēra firmu Krievijā, tagad viņiem ir konts Krievijas bankā, un tā viņiem uzdāvināja sapieru lāpstiņas!

Kur slēpjas spēks, brāl?

Patiesībā jau bankas pie mums ir pieredzējušas, nebaidās nenieka, tikai no Moneyval. Ar karavīriem jābūt uzmanīgākiem, viņiem ir lielgabali un šautenes. Likumā teikts, ka kara gadījumā armija var itin mierīgi ieiet kurā katrā firmā un paņemt visu, kas vajadzīgs. Teiksim, ekskavatorus tranšeju rakšanai, ūdeni ievainojumu izmazgāšanai. Skatieties vien, pieņems vēl tādu likumu, ka kara vai terorakta draudu gadījumā karavīri var ieiet bankā un paņemt naudu – cik vajag! Šito – iznīcinātājam, šito – tanka remontam, šito – jaunām taurēm pūtēju orķestrim, lai celtu patriotismu ierindā.

Kāpēc tad bankas nebaidās? Varbūt tāpēc, ka nauda ir briesmīgāka, nekā haubices? Nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Ainārs Rostovskis atklāja kara noslēpumu. Viņš atklāti pateica, ka nauda valsts aizsardzībai ir svarīgāka nekā tanki un lielgabali.

Kā tad tā? Pavisam vienkārši: viena no mazo valstu koncepcijām ir aktīvu investīciju piesaistīšana. Tāpēc ka patiesībā mūsdienu pasaulē militāra konfrontācija notiek naudas vai resursu dēļ. Ja Latvijā būtu milzīgas investīcijas no ASV, Ķīnas un citām lielām valstīm, no tās pašas Krievijas, neviens negribētu to aiztikt – sava nauda ir jāpasargā, - tā Rostovskis ierosināja padomāt, kā Latvija būvē savu drošības sistēmu.

Санта Пургайле - Sputnik Latvija
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām

Tātad, saskaņā ar LTRK vadītāja loģiku, velti esam padzinuši Krievijas miljardus no savas ekonomikas, velti neesam noturējuši Krievijas tranzītu un aizbiedējuši kapitālus no austrumiem citās nozarēs. Tagad, ja kaut kas notiks, nevienam nebūs žēl sabumbot mūsu mazo zaļo valstiņu. Ne ķīnieši, ne amerikāņi, ne krievi nemetīsies mūs aizsargāt. Viņiem taču šeit nekā nav, ar ķīniešu, amerikāņu un krievu investīcijām pie mums klājas pavisam plāni.

Vienīgā cerība – skandināvi. Varbūt viņi atnāks kauties par savām bānkām. Par katru filiāli privincē, par katru bankomātu. Tam gan tā īsti neticas. Slēdzas ciet filiāles un bankomāti reģionos. Pie tam tagad nauda aizvien biežāk ir virtuāla. Pie mums ir arī banka ar amerikāņu kapitālu. Taču, atklāti sakot, viņi to dabūjuši par tādiem grašiem, ka nebūs žēl pamest.

Atkāpšanās galvenajā flangā

Nesen Polijā un Baltijas valstīs sākās satraukums – ASV izved no Vācijas daļu sava kontingenta. Taču, turpinot mūsu LTRK vadītāja domu, kļūst skaidrs, ka pēdējos gados NATO valstis pamazām izved no Latvijas savus stratēģiskos spēkus – mēs taču varam tā nosaukt naudu?

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad bija reģistrēts rekordliels Latvijas uzņēmumos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms (7,53 miljardi eiro), šī gada sākumā bija redzama lejupslīde par 502,33 miljoniem.

Kāpēc ārzemnieki izved savu naudu? Lai nebūtu žēl apšaudīt? Laikam jau mēs atkal kaut ko nezinām...

Ziņu lente
0