RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži stāsta, ka aizturēti grupējumu locekļi, kas krāpušies ar nodokļiem. Retāk runa ir par aizturētiem inspektoriem un muitniekiem. Tādu lietu iznākums bieži ir miglā tīts. 2015. gada pavasarī VID ziņoja, ka aizturēti trīs augstu stāvoši muitas ierēdņi lietā par pilnvaru pārkāpšanu un zaudējumu nodarīšānu valstij aptuveni 100 tūkstošu eiro apmērā. Raidījums Nekā Personīga noskaidroja, ka lieta izgāzusies.
Visi trīs reabilitēti, viņiem samaksātas kompensācijas, viņi atjaunoti augstajos amatos muitā. Izmeklēšanas gaita rada aizdomas, ka VID struktūras savas intereses vērtē augstāk par valsts interesēm.
Labsirdīgie ierēdņi
Lieta tika ierosināta pēc tam, kad SIA "Tranzīta termināls" muitas noliktavā Ilzenes ielā 18 ieradās Muitas policija. Tās darbinieki meklēja no Ķīnas importētas apģērbu un apavu kravas. Bija aizdomas, ka tās jau nelikumīgi ir nonākušas tirgū, nesamaksājot muitas nodevās simtiem tūkstošus.
Kravas bija deklarētas uz Latvijas robežas – ES ārējās robežas. Muitas nodevas samaksu Eiropas budžetā garantēja Latvijas valsts. Precēm neskartām bija jāatrodas firmas "Tranzīta terminals" teritorijā.
Policija konstatēja, ka noliktavas ir tukšas. Sešas no meklētajām kravām pēc dokumentiem nupat bija izvestas tranzītā uz Lietuvu. Pēdējās deklarācijas bija noformētas dažas stundas pirms policijas ierašanās.
Lai varētu izlaist preces tranzītā, muitas noliktavai vajadzīgs galvotājs. Tā pienākums ir pārliecināties, ka preces iekrauj transportā un tas ir noplombēts. No tā brīža galvotājs atbild, ka neatmuitotās preces nepazudīs un muita nodevas saņems. Par "Tranzīta termināla" sešām kravām galvoja muitas brokeru firma "Compass Transit". Tā galvoja par Ķīnas apģērbu un apavu kravām, ko izlaida tranzītā. Pēc Eiropas muitas kodeksa tai bija jānomaksā muitas nodeva – 99 500 eiro.
Nav zināms, kāpēc "Compass Transit" nepārbaudīja kravu, bet firma to neizdarīja, un tai bija jāmaksā par neeksistējošu kravu. Taču firma maksāt negribēja un palūdza muitas vadībai anulēt deklarācijas. Iesniegumā firma žēlojās, ka to piemānījusi muitas noliktava. Muitnieki izrādījās ļoti žēlsirdīgi un atbrīvoja firmu no gandrīz 100 tūkstošu eiro maksāšanas.
Lēmumu par tranzīta deklarāciju anulēšanu pieņēma trīs muitas amatpersonas. Arī Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks Aivars Eglītis un Tranzīta un eksporta kontroles daļas vadītājs Juris Āzers.
Mazs cilvēciņš
Neviena no notikumā iesaistītajām firmām nodevu nesamaksāja, tāpēc muita parādu Eiropas budžetam samaksāja no Latvijas nodokļu maksātāju naudas.
Eiropas Muitas kodekss ļauj anulēt muitas deklarācijas tikai izņēmuma gadījumos, bet šis tāds nebija. Tāpēc VID Iekšējās drošības pārvalde uzsāka kriminālprocesu pret trim muitas amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas – 100 tūkstošu zaudējumus valstij.
Izmeklēšana ilga trīs gadus. Tikmēr lēmuma pieņemšanā iesaistītos muitniekus atstādināja un pārcēla citos amatos. 2018.gada februārī izmeklētājs Juris Rancāns nolēma izbeigt kriminālprocesu, jo nevarēja pierādīt noziegumu. Īsi pēc tam viņš darbu VID Iekšējās drošības pārvaldē pameta. Tagad viņš ir Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas un vada Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.
"Man pretī kā vienam izmeklētājam bija visas muitas juridiskais resurss, kā šo lietu pamēģināt pagriezt tā, lai tā būtu norakta. Respektīvi, lai šo acīmredzamību padarītu kā ļoti apšaubāmu lietu. Un vienā brīdī tur vēl juridiskā pārvalde pieslēdzās arī ar tādu pašu uzstādījumu.
Un tad tu kā mazais cilvēks, kas esi tur, tu saproti, ja iestādei lielā līmenī nav šī vēlme ar to visu tikt galā, tu, pat būdams šis iekšējās daļas izmeklētājs, tu neko neizdarīsi.
Uzsākot lietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, mums šis pants paredz tādu lietu kā vārdu "acīmredzami". Ko tas nozīmē – tas nozīmē, ka pilnvaru pārsniegšanai jābūt acīmredzamai," konstatēja Rancāns.
"Lai pierādītu amatpersonu lēmuma pareizību, Muitas pārvalde cīnījās sparīgi. Eiropas muitas kodekss neļāva anulēt konkrētās tranzīta deklarācijas, taču VID atsaucās uz ierobežotas pieejamības iekšējo instrukciju, kas pretlikumīgo darbību atļāva. Muita centās panākt tai parocīgu Eiropas muitas ekspertu grupas TAXUD atzinumu. Lēmumā par lietas izbeigšanu minēts, ka šī iemesla dēļ Latvijas pārstāve ekspertiem sniegusi nepatiesu informāciju. Tāpat Muita un ieņēmumu dienesta vadība atteicās atcelt apšaubāmos lēmumus par tranzīta deklarāciju anulēšanu," viņš turpināja.
"Argumentācija, kāpēc neatcelt, bija nekāda. Vienkārši – viss paliek kā ir. Prokurors man saka, kā es varu aiziet uz tiesu, ja pats VID nav atcēlis deklarāciju anulēšanu. Bet šeit es gribētu teikt, ka šajā laikā es kā izmeklētājs arī biju pakļauts šai VID augstākajai vadībai.
Mans pienākums ir iedot viņiem juridiski kvalitatīvus argumentus un pateikt, kāpēc tas ir tā. Es to izdaru no savas puses, bet ja vadība pieņem tādu lēmumu, es to ietekmēt nevaru. Bet šeit izšķiroši divi faktori. Pirmkārt, prokuratūras pasīvā attieksme, jo, ja prokuratūra būtu gribējusi, viņa būtu varējusi VIDam iebilst. Pateikt – nē – muitas kodekss, tā procedūra ir tāda. Un juridiski šeit ir tā. Kāpēc jūs mēģināt piesaukt neatbilstošus pantus, pagriezt pa labi, pa kreisi, radīt kaut kādu neskaidrību un to visu. To varēja darīt. Otrs. Šī mūsu kultūra par katru nieku prasīt kompetentas iestādes atzinumu. Respektīvi – neticēt tam, kas ir rakstīts likumā," akcentēja tagadējais politiķis.
Nav pamata neuzticēties
Prokuratūra lietu vairākkārt pārbaudīja un respektēja Muitas argumentus. Izvērtējot visus apstākļus, prokuratūra nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu. "Ja es pareizi atceros, tad viens no lielākajiem traucēkļiem, vai kas kavēja varbūt, vai padarīja par neiespējamu konstatēt šīs noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, bija muitas darbības regulējums. Proti, tas kas bija paredzēts ārvalstu rekomendējošos normatīvajos aktos, tur direktīvās, regulās, īsti negāja kopā ar to, kas ir Latvijā noteikts, tad vēl VID iekšējā normatīvā bāze vēl kaut ko citu paredzēja. Līdz ar to nevarēja konstatēt amatpersonu darbībās ļaunprātību," pastāstīja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors, bijušais Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Tomēr Rancāns ir pārliecināts, ka ar prokuratūras pasivitāti kaut kas jādara, un plāno par to apspriesties ar jauno ģenerālprokuroru.
"Šeit ir prokuroriem vairāk jāieslēdzas, tajā skaitā šādos gadījumos, kad valsts vienkārši zaudē šos 100 tūkstošus, tas ir viena epizode. Mēs nezinām kriminālprocesus, bet man ir aizdomas, ka tādu varētu būt daudz.
Izmeklētājs ir atnācis, viņš ir visu pateicis, ka viņam vienkārši pasaka, ziniet, man tur nav kaut kādas kompetentas iestādes atzinums. Vai aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Un tas kriminālprocess šādi nomirst," ir pārliecināts Rancāns.
VID par izbeigto kriminālprocesu un to, vai deklarācijas drīkstēja vai nedrīkstēja anulēt, runā izvairīgi, tomēr neuzskata, ka toreiz aizdomās turētajiem ierēdņiem nevajadzētu uzticēties.
VID par, iespējams, nepatiesu ziņu sniegšanu Eiropas Komisijai ierosināta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes amatpersonu. Taču izmeklēšanā noskaidrots, ka nepatiesa informācija neesot sniegta. Arī par īpašās instrukcijas neatbilstību Eiropas likumiem atbildīgo VID nav.
Šis nav pirmais gadījums, kad VID izrādījies iejūtīgs pret firmas "Compass Transit" īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem. 2002. gadā uzņēmuma līdzīpašnieki Sergejs Peškovs, Andrejs Kočetkovs un Oļegs Čepuļskis bija apdrošināšanas akciju sabiedrības "Baltikums" padomē. Toreiz apdrošinātājs ieekonomēja apmēram miljons latu, kad īpaši pretimnākošs bija toreizējais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks. Viņu par to gan notiesāja.
Savukārt bijušais izmeklētājs Rancāns sola no panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu izņemt vārdu "acīmredzama". Tāpat viņš ir apņēmies panākt, ka žurnālistiem ir pieejami visi lietas materiāli lietās par dienesta noziegumiem, arī tajos procesos, kur personas attaisnotas. Lai mediji un sabiedrība varētu pārliecināties par izmeklētāju un prokuroru darbu.
