RĪGA, 4. marts – Sputnik. Latvijas bankas gandrīz pilnībā atbrīvojās no nerezidentu noguldījumiem, atskaitījās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile intervijā telekanālam TV3, vēsta TVNET.
Patlaban jau 94% noguldījumu veido nauda no Latvijas un eiro zonas valstīm, tātad tikai 6% no tiem ir nerezidentu nauda. 2018. gadā nerezidentu noguldījumi sastādīja 20%, savukārt 2017. gadā – 39%.
Purgaile uzskata, ka nerezidentu nauda vienkārši gāja cauri valstij, tās nebija investīcijas valsts ekonomikā un radīja lielu risku. Tādēļ regulators lika bankām attīrīties no tās.
"Uzdevums bija šo naudu eliminēt," sacīja Purgaile, atzīmējot, ka mērķis bija gandrīz pilnībā izpildīts.
FKTK vadītāja piebilda, ka komisija vienalga turpina vērtēt dažu banku iespējamos riskus, taču konkrēti nenosauca tās. Viņa paskaidroja, ka daudzas finanšu iestādes, kuru bizness iepriekš bāzējās uz nerezidentu apkalpošanu, šobrīd cenšas transformēties un atrodas ceļā pie tā, lai to pamatdarbība tiktu saistīta ar eiro zonas klientu apkalpošanu.
Pēc Purgailes sacītā, FKTK pārstāvji tiekas ar katru banku, lai apspriestu tās nākotni un pārliecinātos, ka "tās biznesa plāns ir uz pareizā ceļa", sacīja Purgaile.
Taču viņa atteicās komentēt to, vai visām esošajām bankām ir vieta tirgū.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, februārī Naudas atmazgāšanas apkarošanas finanšu pasākumu izstrādes grupa (FATF) nolēma neiekļaut Latviju "pelēkajā sarakstā", atzīstot, ka valstij izdodas apkarot naudas atmazgāšanu.
Tiesa, gada laikā Latvijas bankas pazaudēja pusi peļņas, savukārt plānus izveidot Rīgā finanšu centru nācās aprakt zemē.
Banku attīrīšanas rezultātā cieš arī citas nozares, piemēram, tranzīta bizness, taču uzraugošās iestādes liek banku sistēmas caurspīdīgumu augstāk par klientu interesēm.
