21:27 03 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1194
  • RUB77.0055
Latvijā
Saņemt īso saiti
43

Latvijas finanšu sektorā joprojām vērojams liels skaits problēmu, kas bremzē valsts ekonomisko attīstību, un par finanšu centra tapšanu var nesapņot, paziņoja Latvijas Bankas bjušais vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

RĪGA, 29. februāris — Sputnik. Sapnis, ka Latvija varētu būt finanšu centrs, ir izsapņots. Baņķieri domājuši par vienu, politiķi – par citu, un visi kopā nav sapratuši, ko Latvijā vispār vēlas, Latvijas Bankas bjušais vadītājs Ilmārs Rimšēvičs paziņoja intervijā telekanālam RigaTV24.

Viņš konstatēja, ka pēdējo gadu notikumi Latvijas finanšu sektorā liecina par to, ka nozarē vērojama virkne problēmu, kas bremzē valsts ekonomisko attīstību. Viņš norādīja, ka līdz pēdējam brīdim valstij nav izstrādāts vienots viedoklis finanšu politikas aspektā.

"Man liekas, tas ir jāsaprot: sapnis par to, ka Latvija varētu būt finanšu centrs, ir pilnībā izsapņots," teica Rimšēvičs.

Pēc viņa vārdiem, atskatoties uz notikušo un analizējot situāciju, redzams, ka "svarīgi saprast, kas ir "mēs", kas ir "viņi" un ko gribējām".

"Baņķieri gribēja vienu, politiķi gribēja otru, un mēs kopā tā īsti nesapratām, ko mēs gribam. Brīžiem likās, ka tā būtu svešas naudas apkalpošana, svešas naudas investīcijas, (..) bet tā īsti tas nekad netika noformulēts: kas tad ir Latvijā tā prioritāte, ko mēs taisāmies būvēt, ko mēs taisāmies tīri politiski šeit sargāt," teica Rimšēvičs.

Atgādināsim, ka jau koš 90.gadiem Latvijas banku sektors attīstīja koncepciju "Mēs esam tuvāk nekā Šveice". Bankas pārsvarā strādāja ar nerezidentu ieguldījumiem. Pēc notikumiem ap ABLV šis biznesa virziens sāka sarukt.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Līdztekus ASV Finanšu ministrijas struktūras pretenzijām, piezīmes Latvijai izteica arī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval". Tā ieviesa pastiprinātas kontroles režīmu Latvijai, jo valsts saņēma zemu vērtējumu vairākos kritērijos. Piemēram, Moneyval speciālisti paziņoja, ka Latvijas valdības darbības nav pietiekami efektīvas jautājumā par patieso labuma guvēju identifikaciju un masu iznīcības ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veic labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Palēninājās tautsaimniecības kreditēšana, it īpaši tas skāra nelielās kompānijas. Latvijas Bankas bijušais vadītājs norādīja, ka bankas ir īpaši piesardzīgas attiecībā pret maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet potenciālie riski atspoguļojas augstajās procentu likmēs. Viņš atzīmēja, ka iekšējo kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā sasniegusi zemāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā – 40%. Tas liecina par kreditēšanas potenciāla neizmantošanu. Līdztekus juridiskajām nepilnībām viņš minēja tādus iemeslus, kā zemu uzņēmumu kapitalizāciju un augstu ēnu ekonomikas daļu.

Pēc temata

Goda lieta: Latvija neiekļuva pelēkajā valstu sarakstā. Taču - par kādu cenu?
Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi
Latvija slikti atbrīvojas no naudas un slēdz ciet maz banku: SVF ir neapmierināts
Tagi:
Finanses, Latvija

Galvenie temati